nùostreipuļuôt,
1) "начирикать, напестрить (о письмѣ)" Spr.;
[2) hintaumeln, hinuntertaumeln: dzē̦rājs nuostreipuļuoja nuo ceļa Mesoten, Golg., N.-Peb., Jürg., Widdrisch, (mit
eî) PS,
piedzēries viņš tuomē̦r līdz mājai kaut kâ nuostreipuļuoja Lis., C., Mitau.
ar muokām viņš tuo gabalu nuostreĩpuļuoja Salis
n. visu dienu Lettg., Ermes, Ar.;
3) taumelnd austreten: dzē̦rājs, pa ceļu iedams, tuo nuostreipuļuojis Lös., Aahof, Druw., Sessw.;
4) "von der geraden Linie abweichend unrichtig (etwas) vollziehen": ja nav izdzīta taisna vaga tīrumā, tad saka, ka e̦suot nuostreipuļuois Lis.;
5) "bestreuen" (?) Druw., Lös.]
Avots: ME II,
860