nosvaidīt
nùosvaîdît, tr., freqn., wiederholt herab-, weg-, bewerfen: uolinieki nuosvaidīja sīkajām uoliņām BW. 14427. Refl. -tiês, sich hin- und herwerfen: nuosvaidās kâ spuole JR. lV, 88.
Avots: ME II, 863
Avots: ME II, 863
'nosvaidīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: