notarkšķēt
nùotarkšķêt, nùotarkšêt, intr., einen klirrenden, klappernden, knarrenden Schall von sich geben: šajā brīdī istabā nuotarkšēja luogs Por. pulkstenis nuotarkš savu tarkšķienu A. XX, 468.
Avots: ME II, 872
Avots: ME II, 872
'notarkšķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: