Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'noteka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'noteka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
noteka
nùote̦ka,
der Abfluss, Abzug Elv.:
grāvītis nuote̦kai tāds aizmilzis LP.
sila purvā aka, kuŗas nuote̦kā zuosis allaž labprāt pladerējās Dünsb.
laukiem smuka nuote̦ka Sassm.
Avots: ME II,
873
notekaļāt
nùote̦kaļât,
nùote̦kât, [nùote̦kanât BW. 1155, 1 var:],
nùote̦kaņât, nùote̦kalêt, tr.,
ab-, nieder-, eintreten, wiederholt laufend abtrampeln: kas tuos takus nuotakaja? sniegs bērniņu nuote̦kalē̦ts Vēr. I, 1300.
daudz mazu pēdiņu upītes malā, tās mazu bērniņu nuote̦kaļātas (Var.:
nuotekaņātas) BW. 1155.
[ceļu ceļiem nuote̦kāts... Grietiņas priekšautiņš BW. 35776.] Refl.
-tiês, sich ablaufen: māsas brāļa dēļ nuote̦kājas un nuoskrienas Aps.
Avots: ME II,
873 Šķirkļa skaidrojumā (1)
notecēt
nùotecêt,
2): upītē nuomazgāju ... asariņas, lai nuote̦k (Var.:
aizte̦k) kâ upīte BW. 4320;
3): ierauga tuo (scil.:
egles stumbru) nuotecējušu ar mīkstām ... sviķu svecēm Janš. Līgava II, 189; ‡
5) untergehen (von der Sonne): druvā man saule lēca, druvā saule nuotecēja (Var.:
nuorietēja) BW. 5777, 12 var.; ‡
6) sich einheiraten (vom Mann gesagt) Perwelk. Refl.
-tiês, ‡
3) abfliessen, ablaufen: izvelc ķērnītes tapiņas, lai sūkalas notekas! Siuxt.
lai upīte nuozate̦k ("?") Tdz. 48550, 2.
Avots: EH II,
99