notraucēt
[nùotraucêt,
1) verscheuchen:
n. vistas nuo kaņepēm Lis.;
2) störend verhindern:
es tuo gribēju padarīt, bet tu mani nuotraucēji Lautb.;
3) erschrecken
(tr.): viņš mani nuotraucēja Arrasch.]
Avots: ME II, 876
1) verscheuchen:
n. vistas nuo kaņepēm Lis.;
2) störend verhindern:
es tuo gribēju padarīt, bet tu mani nuotraucēji Lautb.;
3) erschrecken
(tr.): viņš mani nuotraucēja Arrasch.]
Avots: ME II, 876