nenovērsīgsnenùovērsîgs, sich nicht ab -, wegwendend, unverwandt. unentwegt: viņš lūkuojās nenuovērsīgi uz vienu vietu Latv. viņš iet neuovērsīgi savu ceļuAvots: ME II, 725
novērsīgsnùovḕrsîgs, abwendig, abspenstig: dabas zinātne ne˙būt nepadara nuo dieva nuovērsīgus Dr.Avots: ME II, 885