novētīt
[nùovẽtît,
1) durchwindigen
(perfektiv): visa labība jau nuovētīta Bauske;
2) bestreuen (vom Winde):
viss lauks ar lapām nuovētīts Jürg.]
Avots: ME II, 886
1) durchwindigen
(perfektiv): visa labība jau nuovētīta Bauske;
2) bestreuen (vom Winde):
viss lauks ar lapām nuovētīts Jürg.]
Avots: ME II, 886