novalbīt
nùovalbît acis, die Augen verdrehen: viņš acis vien nuovalbīja. Refl. -tiês, sich verdrehen, sich verziehen: lūpas nuovalbījās smaidā AU.
Avots: ME II, 882
Avots: ME II, 882
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'novalbīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'novalbīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: