nozibiņot
nùozibiņuôt, [nùozibinât], nùozibsnêt, nùozibsnît, intr., aufblitzen: vīri me̦t krustu, ik nuozibiņuo LP. IV, 416. kad pirmuo reiz nuozibsnēja... A. XXI, 506. meitene nuospļāvās, acīm nuozibsnīdama MWM.
Avots: ME II, 890
Avots: ME II, 890
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nozibiņot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nozibiņot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: