nuba
[nuba, jetzt eben Warkh.: sen tuo dižu dižināja, sen bagātu sludināja; nuba mēs redzēsim tavu dižu bagātību BW. 22217. Aus nu und ba.]
Avots: ME II, 753
Avots: ME II, 753
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nuba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nuba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (6)
ba
ba, eine verstärkende Partikel: tā ba pēc, darum eben Manz. Post. I, 132; tas ba, eben derselbe, auch in neba, [nuba], teba, s. diese; laidi ba lai, lass immerhin sein Adolphi; n. Elvers particula concedendi: ba kungam jāklausa, ja, dem Herrn muss man gehorchen. [Zu li. bà "jawohl", aksl. bo "denn", poln. ba "ja, freilich", av. bā "wahrlich", arm. ba (hervorhebende Partikel), got. ba (enklitische Partikel) u. a.; s. Le. Gr. § 586 mit Literaturangaben und Trautmann Wrtb. 22 f.]
Avots: ME I, 246
Avots: ME I, 246
knubs
knubs
[knubs Dond., Wandsen, einenspitzen Winkel bildend: izkapts par knubu iesieta ir jālaiž variāk atkaru. šī apiņu kārts ir knuba nuošķiebusies; jānuostāda taisnāki. - Vgl. kņubs.]
Avots: ME II, 250
Avots: ME II, 250
nobadīt
nùobadît [li. nubadýti "abstochern"],
1) herunter -, herab -, hinabstossen:
vai es pati ar zediņu kuoku tevi nenuobadīju zemē? Līv.:
2) mit den Hörnern stossend töten, erstechen:
lelais vērsis nuobadīja teķi LP. VI, 279; [mit einem spitzen Gegenstand stossend töten oder wenigstens betäuben: meitas mani mazu puiku ar pupiem nuobadīja BW. 35019.]
Avots: ME II, 758
1) herunter -, herab -, hinabstossen:
vai es pati ar zediņu kuoku tevi nenuobadīju zemē? Līv.:
2) mit den Hörnern stossend töten, erstechen:
lelais vērsis nuobadīja teķi LP. VI, 279; [mit einem spitzen Gegenstand stossend töten oder wenigstens betäuben: meitas mani mazu puiku ar pupiem nuobadīja BW. 35019.]
Avots: ME II, 758
nobaidīt
nùobaĩdît [li. nubaidyti], nùobaĩdêt, auch nùobaĩdinât Spr., tr.,
1) ver -, wegscheuchen:
nuobaidi ļaunuo garu pruojām! Tr. IV, 67. es nuobaidīšu vāverīti nuo kuokazemē;
2) sehr erschrecken, mit Furcht erfüllen:
lai sapuva apšu lapa. kam tā mani nuobaidīja! BW. 8588 (Var.: nuobaidēja Dobl.), 8364. Refl. - tiês, sehr erschrecken (intr.): visi nuobaidās LP. I, 164. kâ es nuobaidījuos! Kand.
Avots: ME II, 758
1) ver -, wegscheuchen:
nuobaidi ļaunuo garu pruojām! Tr. IV, 67. es nuobaidīšu vāverīti nuo kuokazemē;
2) sehr erschrecken, mit Furcht erfüllen:
lai sapuva apšu lapa. kam tā mani nuobaidīja! BW. 8588 (Var.: nuobaidēja Dobl.), 8364. Refl. - tiês, sehr erschrecken (intr.): visi nuobaidās LP. I, 164. kâ es nuobaidījuos! Kand.
Avots: ME II, 758
nobārstīt
nùobārstît (li. nubarstýti "hinabstreuen"], tr., hinabstreuen; wiederholt gründlich bestreuen, ausstreuen: gaļu ar sāli; dārzā celiņus ar smiltīm. Relf. - tiês, sich ausschütten, bestreut werden: baltās smiltis nuobārstās par sarkanuo jaciņu A. XX, 164.
Avots: ME II, 760
Avots: ME II, 760