Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nute' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'nute' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

knute

knute, ‡

2) eine Peitsche
Serbig. In dieser Bed. aus r. кнут.

Avots: EH I, 634


knute

knute, knutele [Zaļmuiža n. Latv. Saule 1924, 168, knutiņa Wessen], eine dünne Stange, zur Befestigung des Strohs auf dem Dache gebraucht Salis n. U. [Zu got. hnuƥō "Stuchel", an. hnúđr "Stange, Pfahl" nach Fick Wrtb. III 4 , 100 und Persson Beitr. 810 1 ; vgl. auch knautele. Doch s. auch unter knuta.]

Avots: ME II, 250


knutele

knutele (unter knute),

2) "?": viens paņe̦m lāpstu, ... citi knuteles J. Krūmiņš Uciņa brīnumdienās 109;

3) ein Knüttel
Adiamünde.

Avots: EH I, 634


nute

nute "?": struopiem iekšpusē iegriež nutes.

Avots: ME II, 754


Šķirkļa skaidrojumā (15)

atsllaukt

atslàukt,

1) wegmelken, beiseite melken:
meita atslauca pusi piena citā traukā Dunika, Kal., Rutzau. slimuo pupu neslauc pie cita piena, bet atslauc īpašu Siuxt;

2) abmelken, ein wenig melken:
re̦dz guovi cieši piebriedušu. guovs sāka prasīt a. juo kaut drusku Pas. V, 325 (aus Lixna); "einige Minuten nach Beendigung des Melkens die Milch, die sich noch angesammelt hat, ausmelken" Siuxt. Refl. -tiês, für sich wegmelken: a. savu tiesu Dunika.

Avots: EH I, 167


divejs

divejs, divejš: nu sākas īste̦nās kāzas, divejš uz reizi. viņš paņēmis divejš dienu maizi līdz LP. VI, 656. divejš minūšu iztrūkst nuo sešiem, zwei Minuten vor sechs Blieden. [Vgl. dazu Le. Gr.§ 316.]

Avots: ME I, 471


grope

gruõpe [Wandsen., Līn., Neuermühlen], gŗuõpe [Dunika], gruõpa [Dond.],

1) die Hohlkehle, Nute, Rinne, Falze,
"starpa, šāva, stenderī izē̦velē̦ta rene" Gold. n. Etn. IV, 33. gruope - maza gŗaviņa brangās Konv. 1 577;

2) ausgefahrenes Wagengeleise
Naud.: zē̦ns paņēmis čauksturi kājstarpī un jājis pa ceļa gruopēm uz muižu JK. V, 58. ceļa gruopās nuoklaukšķēja riteņi Vēr. II, 1043;

3) = gruodi [?]: tilta gŗuopes [Var.: gruodus] skaitīdama BW. 18973. [Aus mnd. grope, s. Thomsen Beröringer 94.]

Avots: ME I, 671


knautele

knautele "?": kur mana lielā knauteles (Var.: ābeles, buceņu) nūja? BW. 21230 [aus Edw. - Vgl. etwa knute].

Avots: ME II, 244



knuta

knuta Salis n. U., knutka Salisb., Lems., Ruj. n. U., ein Knüttel. [knuta vielleicht auf Grund des deminutivisch aussehenden knutele (aus einem mnd. knutel?) gebildet.]

Avots: ME II, 250


kņuta

kņuta: ein Knüttet Kalvene; = nute">knute: pie devītās šalmenes (kņutas) Pas. III, 54.

Avots: EH I, 637



minote

minuõte Orellen n. FBR. XV, 152, die Minute.

Avots: EH I, 816


minotne

minuotne Oknist, Siuxt, die Minute.

Avots: EH I, 816


minūkne

minûkne Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, die Minute.

Avots: EH I, 816



nenoteicams

nenùotèicams, was nicht zu bestimmen ist. unbestimmbar, womit nicht bestimmt wird, unbestimmt: nenuoteicamas jūtas, nenuteicamā galuotne *, die indefinite Endung (des Adjektivs); nenuoteicamā izteiksme *, der Infinitiv; nenuoteicamie vietnieku vārdi *, die unbestimmten Fürwörter.

Avots: ME II, 725


notece

[nuotece, die Abflussröhre Wid.] nùotecêt [li. nutekė´ti), intr.,

1) abfliessen, ablaufen, verlaufen, abrieseln, abrollen:
ūdeņi bij sen jau nuotecējuši Kaudz. asinīs lācis nuotecējis LP. VI, 520. gredzeniņi nuotecēja tautu dē̦la ruociņā Ltd. 681. pulkstenis nuotecējis. laiks nuotecējis, die Frist ist abgelaufen;

2) hin-, wegfliessen, hin-, weglaufen:
tie uz Rīgu nuoteceja BW. 12008. [ruobeža te nuote̦k U., die Grenze geht hier weiter];

3) bespritzt, beschmiert werden:
spannis vis˙garām nuotecējis brūnām asinīm JR. III, 78;

4) im Laufen überholen:
aun[i], meitiņa, baltas kājas, iesim abi tecēties! ja tu mani nuotecēsi, būsi mana līgaviņa BW. 593. Refl. -tiês,

1) sich müde laufen:
bē̦rns pa visu dienu nuotecējies;

2) reif werden, nachreifen:
jāņuogas jāatstāj, lai nuote̦kas A. XX, 589.

Avots: ME II, 873


šalmene

šalmene, = nute">knute, eine an den Dachsparren befestigte Stange, an der das Dachstroh befestigt wird Wid., Lasd., Grobin, N. - Bartau: piesien tuo piedarbā pie devītās šalmenes (kņutas)! Dīcm. pas. v. I, 13; Pas. III, 54 (aus Leegen); šalmine "spāru lakta" N. - Bartau. Wohl ein Lituanismus (vgl. li. šalma oder šelmuõ "langer Balken", wozu Trautmann Wrtb. 301 f.).

Avots: ME IV, 3