Paplašinātā meklēšana

‡ ìekošņâtiês "sich einrichten" Seyershof: ie. uz dzīgu.

Avots: EH I, 521

izuõšņât Ahs., tr., herausriechen, auswittern, ausschnüffeln: suns izuošņā labākuo medījumu AU. Refl. - tiês, zur Genüge riechen, schnüffeln: lapsa izuošņājās vienā kaktā, uotrā LP. V, 166.

Avots: ME I, 823

‡ *košņât, zu erschliessen aus ‡ ìekošņâtiês.

Avots: EH I, 639

luõšņât [Schrunden, O.-Bartau, Lindenhof "schnüffelnd umherschleichen" Bixten, lùošņât ² Modohn], BW. 6262, LP. V, 183, 335; VII, 511, Konv. ² 1498, für luõžņât.

Avots: ME II, 528

nùouošņât: (suns) nuouošņājis ceļu līdz ... Brigadere Skarbos vējos 145.

Avots: EH II, 104

[nùouošņât, = nùouostît. Refl. -tiês, = nùouostîties: zirgs nuouošņājās, bet neēda.]

Avots: ME II, 880

uôšņât: auch Lubn., (mit uõ) Frauenb., Lesten, Orellen; uošņājām, klaušņājām, kam tā tãda cūku smaka Tdz. 58027.

Avots: EH II, 744

uôšņât A.-Laitzen, Bers., Drosth., Fest., Golg., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, PS., Saikava, Salisb., Sessw., Warkl., Wolmarshof, Zvirgzdine, (mit uô ² ) Arrasch, AP., Jürg., Segewold, (mit uõ ) Bauske, Dunika, Līn., Nigr., Pankelhof, Salis, Schwitten, Selg., Siuxt, Stenden, Tr., Wahnen, Wandsen, Widdrisch, (mit ùo ² ) Sessw., -ãju, tr., intr., schnuppern, wittern U.; schnüffeln Wessen: suns uošņā LP. IV, 49. ve̦lns . . . sāka uošņāt Pas. VII, 325. Refl. -tiês, schnuppern: lāču māte uošņājusies vīram gar kājām LP. VI, 415.Subst. uošņâšana, das Schnuppern, Schnüffeln; uošņâtãjs, wer schnuppert, wittert; der Schnüffler: ar avīžu uošņātājiem viņš nava . . . draugs Saul.

Avots: ME IV, 423

[pãruošņât,

1) durchschnüffeln, durchstöbern
Arrasch;

2) von neuem beschnuppern:
suns pāruošņāja pē̦das Golg.]

Avots: ME III, 185

pìeuošņât,

1) schnuppernd erlangen:
kuo tur pìeuošnāsi?

2) schnuppernd (etwas Böses) antun:
pìeuõšņāt uotram nelaimi Salis.

Avots: ME III, 307

ruošņât,

1): "rakņāt, sauostuot kuo ē̦damu" Nötk. (z. B. von Schweinen); emsig sein
(uzcīsties) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 392

ruošņât, -ãju,

1) auch ruošnêt St., U., alle Winkel durchsuchen U., scharren Erlaa, Kruschkaln n. U.: pa lauku ruošņāt Kronw.;

2) "?": tur vēl laba, dzīva dvaša ruošņā (ist rührig?)
Seifert Latv. chrest. III, 1, 144.

Avots: ME III, 583

‡ tošņât Seyershof, = ‡ tosnît.

Avots: EH II, 689

tùošņât ² : auch (mit uõ) Lemb. ‡ Refl. -tiês (mit uõ) Lemb.,

1) = tuošņāt;

2) "tūļāties; nicht rechtzeitig sich fertig machen".

Avots: EH II, 710

tùošņât ² Fest., tuošnât Zaravič, -ãju, keuchen, stöhnen Nötk., N.-Schwanb.: cūka tuošņā vien, nevar ne˙kur paiet N.-Schwanb.

Avots: ME IV, 287

uzuošņât, riechend, witternd auffinden; aufschnüffeln Celm., aufstöbern: dzē̦rājs uzuošņāja šņabi. varējuši uzuošņāt katru pa pēdām LP. VI, 24. Kriša būs viņu, nabagu, uzuošņājis Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 172. beidzuot uzuošņājis tas sakarus MWM. IX, 912. uzuošņāt, kur lē̦tāka prece.

Avots: ME IV, 396

uokstît: "uošņāt" (mit ùo ² ) Lubn.

Avots: EH II, 743

‡ snakšķinât Siuxt, die Kinnladen bewegen, sich gleichsam zum Essen anschicken; taut (fr)essen, "kuošļāt": vilki nākuši pretī un zuobus vien snakšķinājuši. kad sivē̦ns sāk jau iet gar cūkas sili, pauošņāt, s., tad jāsāk viņam duot ēst.

Avots: EH II, 541

šņaũkât: auch Dunika; "still, unterdrückt weinen" Frauenb.; schnüffelnd Luft in die Nase ziehen Orellen; vērsis šņaukāja ("?") zemi Ciema spīg. 201. Refl. -tiês: hörbar schnüffeln ("uošņāties") Salis.

Avots: EH II, 651

‡ šnokât(iês) Salis "uošņāt (vom Schwein)".

Avots: EH II, 650