Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ošņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ošņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

lošņa

luošņa,

1) [?] die Krickente (anas crecca)
[vgl. luožņi];

2) ein falbes Pfezd
Naud.

Avots: ME II, 528

nošņakarēt

‡ nùošņakarêt Ermes, schnüffelnd absuchen.

Avots: EH II, 97

nošņakāt

‡ nùošņakât, schmatzend aufessen; nuošņakā visu (gaļu) Saul. Laimes vācele 32.

Avots: EH II, 97

nošņakstēt

nùošņakstêt, auch refl. -tiês, einen schmatzenden Schall von sich geben, wie beim Essen einer schmackhaften Speise, oder beim Schneiden eines nicht gar harten Gegenstandes: zuobi nuošņakstēja vien. asais grieziena truoksnis vēl ne˙kad nebij manā tuvumā nuošņakstējis Zalkt. vājāku krūmu saknes nuošņakstējās Kleinb.

Avots: ME II, 870

nošņarkstēt

‡ nùošņar̂kstêt Saikava, ein Schallverbum (das Geräusch vom Beissen bezeichnend): nuošņarkstēja vien, - un zaķis bija pa˙galam.

Avots: EH II, 97

nošņaukāt

‡ nùošņaũkât, eine Zeitlang schnauben (?): (suns) pauošņā pē̦das, nuošņaukā tik Brigadere Dievs, daba, darbs 242. (suns) pateicīgi nuošņaukā 50. Refl. -tiês (s. ME. II, 870), ‡

2) niedergeschlagen (betrübt) werden:
vai tāpēc tāds nuošņaukājies esi? Vanagu ligzda 12.

Avots: EH II, 97

nošņaukāties

nùošņaũkâtiês, schnaubend, zischend Laute hervorbringen: viņš tâ savādi nuošņaukājās A. XX, 780.

Avots: ME II, 870

nošņaukt

‡ nùošņàukt,

1) = izšņàukt 1: nuošņauc de̦gunu Janš. Dzimtene IV, 237 (ähnlich I, 90);

2) "(die Nase) mit den Fingern reinigen" (?)
Frauenb.;

3) = izšņaukt 2: nuošņauc tabak[u] Tdz. 54481, Frauenb.;

4) schnell abschneiden
Ermes, Trik.: n. gabalu gaļas. Refl. -tiês Dunika, Frauenb., (Tabak) schnupfen (perfektiv): paņēma tabāku un nuošņaucās.

Avots: EH II, 97

ošņa

uôšņa A.-Laitzen, Erlaa, Golg., Mahlup, Saikava, Sessw., Vīt., uôšņa Bauske, Schwitten, comm., wer wittert, schnuppert, schnüffelt Lös. n. Etn. IV, 162, Memelshof.

Avots: ME IV, 423

ošņavāt

‡ uôšņavât Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, = uôšņât?

Avots: EH II, 744

tošņa

I tùošņa 2 Linden (in Livl.) "eine geschwätzige Alte": iet apkārt kâ tuošņa tuošņādama.

Avots: ME IV, 287

tošņa

II tùošņa 2 : auch (mit uo) PV.

Avots: EH II, 710

tošņa

II tùošņa 2 N.-Schwanb., tuošna Zaravič, comm., wer keucht, stöhnt (z. B. von einer kranken Kuh gesagt Nötk.).

Avots: ME IV, 287

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)

noluncināties

nuôlun̂cinâtiês 2 , ‡

3) eine Zeitlang den Schwanz wedeln:
(suns) pauošņā pē̦das, nuošņaukā tik nuoluncinās kâ pats gudrības prasīdams Brigadere Dievs, daba, darbs 242.

Avots: EH II, 64

nošņākāt

‡ nuošņãkât Frauenb., (mit à 2 ) Meselau, = nùosmãdêt: zirgs nuošņākā pus˙lauka un neē̦d nuo vietas ābuoliņu. Refl. -tiês Meselau, Sessw., = nùošņaũkâtiês: guovs nuošņākājās vien.

Avots: EH II, 98

šņaubt

‡ šņàubt C., = tèst: šņauba mietu, kamē̦r nuošņauba tievu, smailu.

Avots: EH II, 651

urkņa

ur̃kņa Jürg. (geringschätzig), (mit ùr 2 ) Gr.-Buschhof, wer sehr emsig arbeitet; in Mar. gleichbed. mit uošņa: urkņa, kuo tur meklē?

Avots: ME IV, 305