Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'obties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'obties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

obties

uôbtiês Aps., Gemauerthof, Golg., Wolmarshof, (mit uô 2) Rodenpois, -bjuôs, -buôs, = uôbitiês, das Gesicht (zum Lachen) verziehn Rentzen, Wolm.; "lachen" Trik. Etwa von einer ide. Wurzelform u̯on-b(h)- (vgl. u̯en-g- "gebogen sein" bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 260 oder u̯en-dh- "drehen" l. c. 261) oder u̯an-b(h)- (vgl. u̯an-g- "gebogen sein" bei Walde 1. c. 218)? Zum b vgl. viebt(iês).

Avots: ME IV, 411, 412

pagobties

‡ paguobtiês "?": puisis paguobies un teicis Pas. XI, 101.

Avots: EH II, 135

palobties

paluobtiês: kâ paluôbjas Sonnaxt.

Avots: EH II, 153

palobties

paluobtiês, intr., gelingen, glücken: tad ķēriens paluobsies Rainis. man nav daudz vēl paluobies nuo visa tā, kuo viņš man uzdevis MWM. V, 565.

Avots: ME III, 64

paobties

pauôbtiês,

1): zemnieki sačukstas un pauopdamies atbild J. Bankins Šis un tas I, 2 (s. auch 33 und 41).

Avots: EH XIII, 186

paobties

pauôbtiês [Smilten, Wolm., Selsau,

1) "pasmīnēt, pašķuobīties" Burtn., Seppkull]: vaigā grumbiņa nepauobas A. XII, 7. [mute drusku pauôbās uz smiešanuos Lis.;

2) "= palūkuoties" (?): pauôbies, kas tur nāk! Sauken.]

Avots: ME III, 130

Šķirkļa skaidrojumā (2)

galdīt

II galˆdît [Kr.], - u, ĩju, [gàldît 2 Warkl., galˆdêt, - u, ėju Domopol, Warkh.], gàlduôt 2 [Kl.], Lasd., Bers., schälen, bolstern: pupas, riekstus, zirņus Bers. riekstus galduot Stockm. Refl. - tiês,

1) sich ablösen, sich schälen, bolstern lassen:
rieksti labi galdās Kokn., A. XII, 869;

2) fig., gedeihen
(vgl. luobties): kad es biju pie māmiņas, kâ pupiņa galdījuos BW. 23955. Vgl. li. gáldyti "тереть, чистить" [und gvaldýti resp. gváldyti "лущить"; zu slav. golъ ahd. kalo "kahl"?]

Avots: ME I, 589

izdobināt

izduobinât, izduobuļuôt, izduobuôt, izduobt (li. išdúobti), tr. , aushöhlen: kuoku izduobināt un tâ iztaisīt laivu Skrūzītis. pamats izduobts Rainis. izduobt nuo kuoka laivu Konv. 2 2049. izduobt (= izgrebt) sili, kaŗuoti Mar. izduobuļuots kuoka gabaliņš Tirzm. izduobts, ausgehöhlt, hohl: rīks ar izduobtu galu. izduobties spuoguļi Antrop. III, 18. Subst. izduobuojums, etwas Ausgehöhltes, Hohles: pakalniņa sānuos ir izduobuojumi LP. VII, 492.

Avots: ME I, 730