Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'odzīte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'odzīte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

odzīte

I uodzīte, ein kleiner Bach (mit ) Pērse, Selb.; eine sumpfige Stelle im Walde Lubn.: māsiņa . . . matus uodzītē izmazgāja; bāliņš . . . kumeliņus uodzītē dzirdināja VL. es iekritu (Var.: apmirku) uodzītē (Var.: upītē) BW. 16520 var. Etwa nebst dem Flussnamen Uodze (mit ùo 2 ) zu kur. -vanga (in Ortsnamen), li. vanga "Acker", apr. wangus "schlecht bestandener Eichwald" (wozu Būga KSn. I, 72 f. und Trautmann Wrtb. 341) und weiterhin zu an. vangr (wenn mit g aus gh) "Aue" u. a. resp. zu and. wankon "wanken" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 218; vgl. auch le. kuron. vanga)?

Avots: ME IV, 413


odzīte

II uodzīte,

1) eine Stelle im Walde, wo Beerenstauden wachsen
Erlaa, Wirgin.;

2) uôdzīte Nötk. "eine kleine Beere"
(in der Kindersprache) Schwanb.

Avots: ME IV, 413


sīksprodzīte

sîkspruodzĩte, sīkspruodziņa BW. 21590, 2, die Feingelockte (Beiname des Schafs im VL.).

Avots: ME III, 853

Šķirkļa skaidrojumā (8)

pūpa

pūpa St., (mit ũ) Bl., gew. Plur. pũpas MSil., Bauske, Dond., die Wiege (Kinderwort): bē̦rns grib pūpiņas, das Kind will schlafen St. aijā, bērniņ, pūpas! BW. 2049. vāluodzīte, kam kuri pūpiņas eglienā? vai tam kārtītes mājā nebija? 2059. čuči, guli, man[a] pādīīe! ... es pūpiņas izpuškuoju dze̦lte̦nām puķītēm BW. piel. 2 17171.

Avots: ME III, 447, 448


sprodze

spruõdze,

2): apiņu spruodzīte BW. 19748.

Avots: EH II, 562


sprodze

spruõdze Ahs., spruôdze 2 Pilten,

1) spruõdze Bershof, (mit ùo 2 ) Warkl., Pilda, die Locke, Flocke; "сережка"
Wid.: esi mīksta kâ vilnas spruodzīte! Br. 3, 13. nu jas kārs... ar villas spruodzi (Var.: villiņas spruogā) BW. 25439, 1. sīku spruodžu villainīti 18906. aitiņ, tavu sīku spruodžu RKr. XVI, 222; spruõdze Bauske, (mit ùo 2 ) Warkh., sprùodzine 2 Warkl., spruogaitiņa;

2) das Hopfenköpfchen
Wid.: uz apiņiem aug spruodzes Ahs.

Avots: ME III, 1026, 1027


vālodze

vãluôdze: atskrēja v. BW. 2527 var. vāluodzītes vien nevaid 2557. "valuodzīte" ME. IV, 498 zu verbessern in "vāludzīte".

Avots: EH II, 762


vālodze

vāluôdze Wolmarshof, (mit à 2 ) Erlaa, Kl., Lubn., Prl., Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Sonnaxt, vãluôdze 2 Līn., vàlûdze 2 (li. vólungė) Kaltenbrunn, Oknist, Sehren, Zvirgzdine, vālūdze Römershof, BW. I, S. 904 und 924, der Pirol, Pfingstvogel, die Gold-, Kirschdrossel, der Bierhold, Bülau (oriolus galbula L.) Für. 1, U., Spr., RKr. VIII, 92; Natur. XXXVII, 116: vāluodze vēkš, vīvaļuo, svelpj Etn. II, 51. viču, vaču vāluodzīte ar meitām istabā BW. 2345, 1. - Vāczemes vāluodze, der Papagei Elv. Nebst valuodze. mhd. witewal, kleinr. ivoła, poln. wywilga "Pirol" zu valuoda und (s. Būga Aist. Stud. 139) poln. wołać "rufen" u. a., s. KZ. LII, 123 und IF. XXXIII, 126.

Avots: ME IV, 498


viču

viču, Interjektion: viču, viču, baluodīti! BW. 2125, 1. auču, auču, viču, viču, man deviņi kumeliņi 2278. viču, vaču vāluodzīte ar meitām istabā 2345, 1. te̦k upīte viču, viču (Var.: čaluodama; nach U.: viču te̦k upīte, schlän gelnd (1) fliesst das Bächlein) 3254.

Avots: ME IV, 577


vidžiens

vidžiêns, das einmalige Zwitschern: cielavas vidžiens Eglītis Zilā cietumā 180. vidžu, Interjektion: vidžu, vidžu vāluodzīte BW. 2121 var.

Avots: ME IV, 582


viļu

I viļu, Interjektion: viļu, vaļu, vāluodzīte! B W. 2125.

Avots: ME IV, 598