Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'olains' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'olains' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

ābolains

âbuõlaîns, [âbulains PS.],

1) viel Klee enthaltend, kleereich:
ābuolaina tā pļaviņa;

2) geäpfelt, mit apfelrunden Flecken, namentlich von Pferden:
ābuolains zirgs; ābuolains kumeliņš (im Volkslied sehr beliebt); ābuolains gaiss, mit runden, nicht zusammenhängenden Wolken bedeckter Himmel Etn. II, 74; ābuolainus od. ābulainus cimdus adu BW. 7249.

Avots: ME I, 234


amolains

amuolains, kleereich: amuolaina tā pļaviņa BW. 28582.

Avots: EH I, 69


dābolains

dābuolaîns, dābulains BW. 28585, 7, = ābuolains: man atjāja nuo tālienes dābuolainu kumeliņu BW. 10260, 1. dābuolaina tā pļaviņa Ltd. 1523.

Avots: ME I, 446


dzenolains

dze̦nuolaîns, stachlig, mit Stacheln versehen, beissend: dze̦nuolainas stīgas Vēr. II, 1396. dze̦nuolaina bardzība Stari III, 230.

Avots: ME I, 545


olains

uõlaîns: auch (uõlans) Salis.

Avots: EH II, 743


olains

uõlaîns, kiesicht, kieselig U.: juo tā (= upe) strauja, juo uolaiņa BW. 7860.

Avots: ME IV, 416


ozolains

uôzuõlaîns, eichenreich: uozuolains apgabals.

Avots: ME IV, 426


polains

puolaîns, = puogaļaîns: īsāki (lini) maz˙lietiņ, bet kur tad puolaiņi! Vīt. 26. audziet, manas kaņepītes, apaļām galviņām, atjās mani precinieki puolainām ce̦purēm! BW. 9371.

Avots: ME III, 456


tolains

tùolaîns: auch (mit ùo 2 ) Mālup, (mit uo) PV., Wessen.

Avots: EH II, 709


tolains

tùolaîns Nötk., Serbigal, Smilt., (mit ùo 2 ) Golg., Lubn., Meiran, Schwanb., Warkl., = tuols: tuolaina guovs, tuolains vērsis.

Avots: ME IV, 285


vītolains

vîtuolaîns mit Weiden bestanden: vītuolaiņā sētiņā BW. 10412 var.

Avots: ME IV, 648

Šķirkļa skaidrojumā (7)

ābulains

âbulains PS. [und BW. 28585, 1], gleichbed. mit âbolains.

Avots: ME I, 234


dābulains

dābulains (unter sābuolains): (geäpfett) auch Linden (mit â).

Avots: EH I, 311


gaiss

I gàiss (li. gaĩsas "Lichtschein am Himmel"),

1) die Luft:
mitrs, smags, jauks, mīlīgs, spirgts gaiss. gaisa ceļš U., die Milchstrasse. ej pa gaisu, geh in die freie Luft; auch: geh zum Kuckuck. gaiss viņas visas var sazināt (Weiss der Kuckuck) Vīt. 66. lietus gaiss od. gaisi, von Regen geschwängerte Luft, Wolken: šķir, dieviņ, lietus gaisu! BW. 18157. visapkārt lietus gaisi, vidū saule ritināja 1046;

2) die Atmosphäre:
kad gaiss svītraini nuovilcies ar mākuoņiem, tad lini jāsēj Etn. II, 73. tupeņi jāmanās tad stādīt, kad gaiss ābuolains nuo mākuoņiem Etn. II, 74. gaiss apmācies Mag. V, 153;

3) die Wolke:
nelabs gaiss, eine unheilverkündende Wolke Spr.;

[4) das Wetter:
gaiss gruozās od. (Mag. V, 153) pārmijas, die Luft, das Wetter ändert sich. bargs g., vē̦tras gaiss Mag. V, 153. labs gaiss. kuo dara gaiss? was macht das Wetter? Manz. 10 Gespr.;]

5) gaiss, die Luft, zur Bezeichnung des Flüchtigen, Nichtigen:
es nezinu ne˙kādu gaisu nuo mājām iešanas, ich weiss nichts davon, dass ich nach Hause gehen soll Grünh. nuo visa gaisa runāt, Grosartiges, Unglaubhaftiges erzählen Ar. [gaisa grābējs U., jem., der seine Erzählungen aus der Luft greift (in Salis dafür: gaisp grābeklis). gaisa cilvē̦ks, ein leichtsinniger Mensch Golg.] iešāvies paduoms galvā tīri kâ nuo gaisa Upīte Medn. laiki 70;

6) gaisā,

a) in die Luft, in die Höhe:
ienaidnieki spridzinājuši pili gaisā. dzirkstelītes gaisā lēca Ltd. 892. māte spē̦ruse aiz dusmām zemes gaisā. guovīm aste gaisā un nu tik bizuot! So auch im Lok. Pl., oft mit dem verstärkenden Gen.: dubļi sprāgst gaisu gaisuos;

b) gaisā būt, ausser sich, ausser Fassung sein:
tē̦vs tuo zināt dabūjis, skaidri gaisā LP. IV, 23. nu pamāte bija gaisā III, 65;

7) maisā vai gaisā, sagt man, wenn jemand überlegt hat, was zu tun ist
Etn. II, 110. patiesi vēl nezināju, kur izšaušu - vai gaisā, vai maisā Stari II, 449;

8) pa gaisu gaisiem, in alle Winde:
tad pe̦lnus izkaisiet pa gaisu gaisiem Asp. eita jūs pruojām pa gaisu gaisiem, zum Kuckuck! Pump. gaisu gaisumis, in Verwirrung Ronneb. Zu gàišs.

Avots: ME I, 587


ripains

ripaîns, eine Deminutivform ripainiņš BW. 13898 var., scheibenförmig U.; mit scheibenförmigem Muster versehen: ripaiņi, spangaiņi mūs[u] māsas dvieļi BW. 25470. - ripains zirgs (kumeļš), ein rundes, wohlgenährtes Pferd; ein Apfelschimmel, ein Pferd mit runden Flecken L., U.: kur jūs jāsiet, bandinieki, ripainiem kumeļiem? BW. 14425, 5. ripainiņš, spangainiņš (Var.: ripaiņš, pangaiņš) mans kumēliņš 13898 var. kumeļš tumši dze̦lte̦nā plaukā, tāds ripains un spangaini ābuolains, kâ bišu nuovaskuots Janš.

Avots: ME III, 530


spangains

spañgaîns,

2): spañgainie kruoņi bijuši ar daudz stīdziņām un vizulīšiem augšā Stenden;

3): auch Dunika ("ābuolains, laistīgas krāsas; r. отливом ), NB.; s. dazu P. Šmits RKr. XIV, 7;

4) zottig
Stenden: s. suns, spangaina ce̦pure.

Avots: EH II, 546


spangains

spañgaîns Iw.,

1) mit Bläschen bedeckt
Laud.;

2) spangains vaiņags RKr. XVI, 106 und 183, = spangu vainags;

3) Demin. spangaininš BW. 13898 var., fleckig, flammig
Sassm. (mit añ), N.-Bartau, Rutzau: jāja . . . ar spangainu (Var.: ābuolainu, spangumainu) kumeliņu BW. 32931 (ähnlich 14510, 2 und 14611, 1). ripains un spañgaini ābuolains (kumeļš) Janš. Paipala 47. spangains zvē̦rs Zeif. III, 2, 289. lācim rumpis vispār spangaiņš LP. V, 181. spangaini iemauti Mag. III, 1, 122. spangains skritulis LP. I, 142.

Avots: ME III, 985