Paplašinātā meklēšana

druosme: druôsmes ² dēļ AP., dēļ drùosmes ² Kaltenbr., sicherheitshalber.

Avots: EH I, 338

druosme Bers., Spr., drùosma [C.]. Mut, Kühnheit: viņai nav druosmes atklāti uzstāties A. XIII, 859.

Avots: ME I, 507

[ieruosme ,* der Impuls: gribas ieruosme.]

Avots: ME II, 60

juosmenis (unter juosma); cirps tev piemiegts pie juosmeņa Azand. 32. iegrimdams sniegā ... līdz juosmenim A. Grīns Dvēseļu putenis II, 86.

Avots: EH I, 571

‡ neruôsme ² Frauenb. "nešķirība pie darba".

Avots: EH II, 18

‡ nùosmecêt,

1) aufessen
Tirsen n. RKr: XVII, 78: n. visu vistu Heidenfeld;

2) stark abprügeln:
puikam nu gan par tiesu nuosmecēja dibinu Tirsen n. RKr. XVII, 78.

Avots: EH II, 88

‡ nùosmečkâtiês, sich besudeln Saikava.

Avots: EH II, 88

‡ nùosmeitêt (mit hochle. ei aus ī ?) Warkl. "beschmieren".

Avots: EH II, 88

nùosmeķêt, tr., abschmecken: saimniece duod kalpu sievām savu ēdienu nuosmeķēt Etn. III, 158.

Avots: ME II, 854

nùosmekšêt: auch Fest., Nötk.

Avots: EH II, 88

nùosmekšêt (N.-Peb., nùosmekšķêt Erlaa, sich mit Schmutz bedecken.] Refl. -tiês dass. Vīt.

Avots: ME II, 854

nùosmekstêt,

1): nuosmekstējis ir cilvē̦ks, kam mugurā ilgi valkātas, netīrītas drēbes Grünw.

Avots: EH II, 88

nùosmekstêt,

[1) im Gebrauch schmatzig werden
Jürg., Ar.: nuosmekstējušas (ar dubļiem apkaltušas) kājas Tirsen. žīdam nuosmekstējis naudas maks Jürg., Vīt., Erlaa, Selsau, Lis., Druw., Sessw., Golg., Peb., Serben, Lös.] uz viņa veselīgā, nuosmekstējušā ģīmīša ir jukām smiekli ar asarām A. v. J. 1891, S. 603;

[2) "mit Speichel besudeln"
Bersteln. Refl. -tiês "sich mit Speichel besudeln" Bersteln.]

Avots: ME II, 854

‡ nùosmelgt, Perfektivum zu smelgt 1: sirds nuosmeldza ("nuosāpēja") Sessw. zuobs nuosmeldza (hörte auf zu schmerzen) Mesoten, (mit elˆ ² ) Kegeln. Refl. -tiês Trik. "nuosāpēties": sirds nuosmeldzās.

Avots: EH II, 88

‡ nùosmelkt(iês) Tirs. n. RKr. XVII, 78 "?"

Avots: EH II, 88

nùosmelˆt, ‡

2) (mit einem scharfen Messer) abschneiden
Dunika: nuosmēlu pirksta galu.

Avots: EH II, 88

nùosmelˆt, tr., abschöpfen: nuosmelī putas, abschäumen.

Avots: ME II, 854

nùosmel˜têt Spr., tr.,

1) abprügeln;

2) zerbröckeln, zerkrümeln.

Avots: ME II, 854

nùosmeltnes, Abgeschaum Dr.

Avots: ME II, 854

uôsme (unter uôsma), ‡

4) "Luft"
(?) N.-Peb. n. Latvijas Saule 1043: nu vairs nav uosmes.

Avots: EH II, 744

‡ pãrdruosme, die Verwegenheit: ar tādu pārdruosmi ... izdarīts varuoņdarbs Brigadere Skarbos vējos 152.

Avots: EH XIII, 198

‡ puõsme Siuxt, die Zaunschicht zwischen 2 Pfosten.

Avots: EH II, 347

spuosme,* spuozme* Rainis, spuozma*, der Glanz: saules spuozma Rainis. sauli, kas atmuostas jaunā spuosmē Asp.

Avots: ME III, 1035

àizugune, der Ort hinter dem Feuer, Herde Dubenalken; auch aizugunis, gew. im Lok. aizugunī: grāpim kūsājuot nuosme̦ltās putas nuosviež aizugunī Jk. VI, 32. ve̦cs vīrs sēd aizugunī Tr. IV, 613.

Kļūdu labojums:
nuosviež = nesviež

Avots: ME I, 58

‡ izplīkšêt, sich verziehen: kuri (dūmi) uz vietas izplīkš ... gaisā bez uosmes P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH I, 473

juosma, juosms, osmenis">juosmenis Wid. (vgl. li. juosmuõ), juosminis, der Gurt: pieruote - sieviešu kre̦kla apakšdaļa zem juosmiņa nuo rupja aude̦kla Etn. II, 17. nuobridies līdz juosmai (= juostas vietai) Naud.

Avots: ME II, 127

I kûsât [(auch Trik., kùsât Jürg., kûsât ² Dunika, Bauske), serb. kisati "wallen, sieden"], -ãju, [kùsêt N. - Peb.], kûsêt [auch Kr., PS., Lis., Drosth.], -ẽju und -u [Erlaa], -ẽju, kûsuôt, intr., sprudeln, wallen, überwallen, sich erheben [Stelp.]: katls, putra, ūdens kūsā, kūsē, kūs, kūsuo. grāpim kūsājuot, nuosme̦ltās putas nuosviež aizugunī JK. VI, 32. ūdens kūsājis pār malām LP. VI, 546. nuo vakara puses kūs uz augšu me̦lni mākuoņi Saul. ja piens kūsuo, tad lai steidzuoties viņam palīgā, bet ja asinis kūsuo, tad ne LP. VI, 513. mucā kūsuo vīns ar varu Rainis. nuo Uogres līča migla augšup kūs Blaum. sirds nuo laimes kūsā pāri Vēr. II, 606. [kûsuôt ² aiz pārspē̦ka Bauske]. kūsuoša sirds, dzīvība, überströmendes Herz, Leben Jauns. JR. II, 23. jūtas un kaislības mutuļuo un kūsē JR. IV, 110. mana dvēsele kūsuo cerībās Rainis. [Vgl. dazu Berneker Wrtb. I, 678, v. d. Osten - Sacken AfslPh. XXXII, 330, Zubatý Sborn. fil. I, 124.]

Avots: ME II, 337, 338

laîšķa [erschlossen aus hochle. laiška Gr - Buschhof, Wessen, Kl., Stomersee, Lis., Warkl.], laišķe, die Wurfschaufel: laišķa ir kuoka lāpstiņa, ar kuŗu me̦t labību, lai tuo atšķirtu nuo īsākiem salmiem, pe̦lūm, netīrumiem Mar., Lubn. Lub., Laud., Blaum. gāju tautu klētiņā, laižu laišķu (Var.: šautru) dibe̦nā BW. 25853; eine Schaufel überhaupt Selb.: tās pastalas tādas kâ laišķas Poruk. putas līdz ar netīrumiem nuosmeļ ar šaurām laišķēm A. XI, 691. Vgl. liešķere.

Avots: ME II, 414

‡ maka˙nĩt Orellen n. FBR. XI, 43, = maķe˙nĩt: nuosmeķējis m: nuo piena krūzes Pas. X, 204 (aus Serbig.).

Avots: EH I, 779

meîta, meîte [A. - Schwanb.], Mar., BW. 12409, 24885,

1) die Maid, die Jungfrau, ein unverheiratetes Mädchen:
meitā, meitās, meitām, [meitas kārtā U.] būt, dzīvuot, palikt, ledig sein, leben, bleiben (von einem Mädchen). mana māsa vēl ir meitā (meitās, - meitām Opek.). kāds labums meitā dzīvuot? Janš. ļaudis teica Andŗa māti meitā bijušu mīlīgāku nekâ sievā Aps. meitā miršu es BW. 27336 var. ve̦ca meita, alte Jungfer. Sprw.: labāk ve̦ca meita nekâ jauna mauka. kas par daudz, tas par daudz, mani ve̦cu meitu sauc. juo ilgāki meita sēd, juo laima vietu taisa. ve̦dama meita, mannbares, heiratsfähiges Mädchen; jauna meita,

a) ein junges Mädchen;

b) eine Freundin der Braut
Spr.: jaunā meita sasukāja brūtei galvu Bw. III, 1, 26; pusaugu meita, halberwachsenes Mädchen; tautu (tautas) meita, ein mannbares, einer fremden Sippe, einem fremden Geschlecht angehöriges Mädchen, um welches die jungen Leute freien; n. L. ein Mädchen aus fremdem Gebiet: valkā gudri, tautu meita, manu duotu gredzentiņu! mātes meita, ein Mädchen, deren Mutter noch am Leben ist, ein Mädchen aus vornehmem Geschlecht, die Wirtstochter im Gegensatze zu einer bārenīte oder kalpa meita, kalpuonīte: kuo tu guli, bārenīte, kas pūriņu tev darīja? lai es gulu, mātes meita, man darīja māmuliņa BW. 4888. kas kraukļam me̦du duos, kas kalpam mātes meitu? 15144, 6. ņemiet, puiši, kalpuonītes, neņemiet mātes meitas! 12162. lauka (-u), meža meita, ein Mädchen der Feld-, Waldbewohner: nāc mežā, lauka meita! BW. 14768. nejājat, lauku puiši! meža meitas ilgi guļ 14456. vainaga meita, eine reine Jungfrau. L. Sprw.: meita kâ blāķis, bet darbu nav, von einem grosen Mädchen. e kur meita! meita kâ adata, von einem fixen Mädchen. meita kâ uguns dzirkstele, von einem hitzigen, jähzornigen Mädchen. meita kâ vāluodze, von einem gesprächigen Mädchen. meitâs oder pie meitām iet, nächtlichen Besuch, Kiltgänge bei den Geliebten machen;

2) eine dienende weibliche Person, eine Dienstmagd:
puiši un meitas - neprecējušies dienestnieki Etn. III, 134; alus meita, eine Bier ausschenkendes Mädchen BW. 25494. es biju laba darba meita, ich war eine gute Arbeiterin 7013; bē̦rņu meita, Kindermädchen; ganu meita, Hirtenmädchen; istabas meita, das Stubenmädchen; ķēķa, kukņas, rīku meita, das Küchenmädchen; luopu meita, die Viehmagd; muižas meita, die Hofmagd; ruokas meita, das Handmädchen, das der Wirtin, der Herrin Handreichungen leistet: es dievam ruokas meita BW. 9098;

3) die Tochter:
kāda māte, tāda meita. īsta meita, leibliche Tochter, audžu meita, pieņe̦mta meita, Pflegetochter. [meitas bē̦rns U., eine Tochter.] dievs devis jaunas meitas,

a) Gott hat Töchter geschenkt,

b) Gott hat eine Tochter geschenkt
Neik.; meitas meita, die Enkelin;

4) mythische Wesen:
saules, ūdens meitas, Sonnen-, Wassertöchter Mag. XX. 2, 185; bei Aus. I, 32 zemes meitas, Töchter der Erde; ziemeļa meitas, die Töchter der Nordens: lai es braucu jūriņā ziemeļ[a] meitas lūkuoties BW. 30875. svē̦tās meitas, heilige Jungfrauen und von den heiligen Jungfrauen herrührende Ausschläge: sienas daudzreiz dzird knikstam kâ ratiņu paminas: tās e̦suot svē̦tās meitas, kas vērpjuot... grāpim kūsājuot, nuosme̦ltās putas nesviež aizugunī, lai neuzlietu svē̦tajām meitām virsū. kad viņām kuo uzšļāc, acīs tūdaļ ieme̦tas pumpas, kuŗas sauc par svē̦tajām meitām jeb svē̦tuo meitu pumpām..., ve̦cas meitas kad padara sev galu, tās ir svē̦tas meitas - unterirdische Leute, deren Beherrscherin nach dem Wahn der alten Letten lauma oder zemes māte ist L.;

3) gaŗā meita, ein Possen-, Vermummungsspiel
A. X, 1, 105. [Aus mnd. * mied, s. Le. Gr. 43; der Stosston vielleicht nach dê̦ls "Sohn".]

Avots: ME II, 592, 593

‡ nigla, der Stint (osmerus eperlanus) RKr. VIII, 103.

Avots: EH II, 24

nùosmalstît, tr., freqn. zu nùosmelˆt, von oben wiederholt abschöpfen Katzd.: raganas nuosmalstuot kreimu LP. V, 11. nuosmalsta nuo vārāmā katla putas VII, 93.

Avots: ME II, 854

[nùošmekstêt Sessw., nùošmekšêt Vīt., = osmekst%C3%AAt">nùosmekstêt.]

Avots: ME II, 870

uôsma, uôsme,

1) uôsme Nötk., der Geruchsinn:
tam gan ir uosme! Sessw. man ir... mednieka uosme Austriņš M. Z. 57. tavai uosmai, garšai iztikt suoluos Rainis;

2) der Geruch; "jusme" Vīt. (uôsme): nav ne uosmes nuo siltuma ("= ne tik daudz, ka varē̦tu kuo aizuost") Lös. n. Etn. IV, 162, Ramkau, Vīt, nuo siltumas tik maza uosme manāma Vīt.;

3) uosma Ramkau, ein bischen: viņam nav ne uôsmes ² AP. tikai uosma vairs pirtī bij siltumas Ramkau.

Avots: ME IV, 421

pakrejas [Drosth.], nach Etn. I, 42 auch pakreji, [pakrejītes Trik., pakrējas Bauske], pakrèjums, [pakrêms ² Salis], pakreims, [pakreîmes ² Dunika], der Unterschmant, die dünne Schicht Sahne, die nach der Abschmändung auf der Milch bleibt Ahs., Tals., Dond., Peb.: pakrejas - krējuma dāļas, kas paliek virs rūgušpiena, kad krējums nuo virsas nuosme̦lts Plm. n. RKr. XVII, 71. kas tad Jē̦kabam šuodien, ka tāds saskābis kâ pakrējums? Jauns. M: dz. 33..

Avots: ME III, 48

‡ puta, = putas: kad sāks puôds vārīt, nuosmeļ putu Kaltenbr. virsā maza puteņa ebenda. ūdens, atsizdams putu, grìezās me̦lns un baigi dziļš Brigadere Dievs, daba, darbs 10.

Avots: EH II, 338

ruosma,* osme">ruosme*, die Rührigkeit, Tätigkeit, Geschäftigkeit; die Anregung: pilsē̦tas ar viņu truoksnīguo ruosmu MWM. VIII, 117. līksme uzplauka ar nevaldāmu ruosmu VII, 571. vīru ćaklā ruosmā VI, 601. lai jums šīs lapas ruosmi jaunu ne̦s! Juris Brasa VI

Avots: ME III, 582

I salaka L., U., Bielenstein Holzb. 651, 653, Karls., Wid., Stockm., Ronneb., salaks Sassm., ein (grosser U.) Stint (osmerus eperlanus L.) RKr. VIII, 103; IX, 93; clupea sprattus Wid.: Burtnieku e̦zarā salaka ar ķīsi saderējuši skrieties LP. V, 172. Aus liv. salāk "grosser Stint", s. Thomsen Beröringer 277.

Avots: ME II, 666

‡ *smeitêt, zu erschliessen aus ‡ nùosmeitêt.

Avots: EH II, 535

sniẽdze, ‡

2) = e̦ze̦ra salaka, osmerus eperlanus, var. spirinchus J. Siliņš Latvijas zivis 39.

Avots: EH II, 543

I stinte, der Stint (osmerus eperlanus L.) Natur. XXXVII, 25, U.; stintītes, kleine Löffelstinte U. Nebst li. stinta und estn. tint dass. aus mnd. stint.

Avots: ME IV, 1071

I zuñgât N. - Bartau "osmelt%20lab%C4%81kuo">ēdienam pa virsu nuosmelt labākuo".

Avots: ME IV, 750