Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pāns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pāns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (35)
capāns
‡ II capāns "ein alter, aus der Erde herausgehobener Baumstumpf" (?) Pankelhof. S. auch unter ‡ capans II.
Avots: EH I, 260
Avots: EH I, 260
čapāns
čapāns
čāpāns
ciepāns
drapāns
kampāns
I kam̃pãns, Kampfhahn (wohl hieraus entstellt), Streit - od. Brausehahn (machetes pugnax RKr. VII, 96.
Avots: ME II, 151
Avots: ME II, 151
kampāns
II kam̃pāns, irgend was Grosses: ta tad kampāni [C.] (von grossen Kartoffeln). [Wohl zu kampa.]
Avots: ME II, 151
Avots: ME II, 151
kapāns
kapāns [Warkl.], kapāne (kapõnė " eine Kunsthacke; en Hackbrett "), das Hackmesser: kad sakapāsi kāpuostus, tad nuomazgā kapāni un kapanīcu Illuxt. es lieku kartupeļus nuo smiltīm nuomazgāt, ar visu mizu smalki sakapāt ar tādu kapanu, kâ visās mājās kāpuostu kapāšanai vaid G. II, 90. Zu kapāt.
Avots: ME II, 158
Avots: ME II, 158
klampāns
‡ klam̂pãns 2 NB., ein grosses, schwerfälliges Lebewesen: ar citādiem vīriem, nekâ jūs tie klampāni ("?") e̦sat Kaudz. Izjurieši 175.
Avots: EH I, 609
Avots: EH I, 609
klumpāns
krapāns
krāpāns
krimpāns
lampāns
lam̃pãns,
1): ein ungeschiekter Mensch
(mit àm 2 ) Gr.-Buschh., Oknist; ein grosses, ungeschicktes Lebewesen (mit àm 2 ) Sonnaxt.
Avots: EH I, 718
1): ein ungeschiekter Mensch
(mit àm 2 ) Gr.-Buschh., Oknist; ein grosses, ungeschicktes Lebewesen (mit àm 2 ) Sonnaxt.
Avots: EH I, 718
lampāns
lam̃pãns [auch Jürg., Arrasch, Drosth., N. - Peb., Trik., lampans Erlaa],
1) ein plumpes, ungeschicktes, zerlumptes, einfältiges, schlaffes Lebewesen:
šie tādi lampāni nākuot mežā vēl uz briežiem JU. [lampans "slābans" Etn. IV, 129; iet kâ lampāns;
2) = lampainis Etn. IV, 129;
[3) in Erlaa lampans, in Nötk. lampāns (Subst˙!), einer, der ungeschickt geht.
- In der Bed. 1 u. 3 zu lampa III.]
Avots: ME II, 418
1) ein plumpes, ungeschicktes, zerlumptes, einfältiges, schlaffes Lebewesen:
šie tādi lampāni nākuot mežā vēl uz briežiem JU. [lampans "slābans" Etn. IV, 129; iet kâ lampāns;
2) = lampainis Etn. IV, 129;
[3) in Erlaa lampans, in Nötk. lampāns (Subst˙!), einer, der ungeschickt geht.
- In der Bed. 1 u. 3 zu lampa III.]
Avots: ME II, 418
lāpāns
lāpāns
ļāpāns
lepāns
ļepāns
[ļe̦pãns,] le̦pãns Smilt., Ramk., ļe̦pans (Morizberg, hier daneben auch "ļē̦pans"], etwas Weiches, Schweres, Kraftloses, der Plumpsack: viņš uzgulās kâ ļe̦pans virsū Mar. n. RKr. XV, 125. [ļe̦pāns "ein unsauberer, ungeschickter Mensch" N.-Peb.; *ļe̦pans (oder *ļe̦pe̦ns?) Mar. (gespr. ļapans), *ļe̦pāns (oder "ļe̦pē̦ns?) Bers. (gespr. ļapāns), ļe̦pāns Nötk., ein kleines und weiches Tierjunge; *ļe̦pans od. *ļe̦pe̦ns Mar., ļe̦pans N.-Peb. "ļumans, mīksts". - Zu lept?]
Avots: ME II, 537
Avots: ME II, 537
ļēpāns
ļipāns
pampāns
pam̃pãns, etwas Grosses, Korpulentes: "kas par pampāniem!"saka par lieliem kartupeļiem, ābuoliem, rāceņiem C. tādu lielu pampānu zirgs nevar panest Lub. Zu pàmpt.
Avots: ME III, 73
Avots: ME III, 73
pāns
‡ pāns "der Wirt" BW. 2400, 2 (in einem Rätsellied aus Auļukalns). Anscheinend nebst od. durch li. põnas "Herr" aus poln. pan, wozu wohl auch der Gesindename Pãni Lvv. I, 53, II, 12, 19, 28, 35, 39, 86, 91, 106, Pãnelis I, 101, Pànieši 2 62 (zur Bed. vgl. Kun̂dziņi 2 ebenda II, 106) und der Wiesenname Pânene 2 Plvv. I, 119 (aus Gaiken) od. Pãnene ebenda 159 (aus Schrunden; vgl. Kundzene ebenda).
Avots: EH XIII, 195
Avots: EH XIII, 195