paņemt,
1): par ... darba prieku, kas paņēma (= aizrāva) līdzi arī citus Vanagu ligzda 182.
kuļamlaikā paņēma (= nuokāva ēšanai) aitu Salis.
es jums paņēmu (= pārtraucu) valuodu Sprēstiņi;
3): kad zirgiem krita dunduri virsū, paņēma (= pirka) par kapeiki pieci kādu eļļu un ieberzēja Siuxt; ‡
4) "pārņemt, apņemt, apklāt, pārmākt": tagad paņē̦muse zâle Saikava; ‡
5) ceļš tuo nepaņe̦m, es liegt von der Strasse ab Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abliegen"). Refl.
-tiês,1): paņemies un padzeries! Janš. Līgava I, 187;
5): lazdas vē̦za pazaņēme Tdz. 55280.
pasaņēma līgaviņa vusu ļaužu nuopaļiņa 45853. ‡ Subst.
paņemšanâs, Angewöhnung: viņam bija p. ... cieši tai palūkuoties acīs Janš. Bandavā II, 414.
Avots: EH XIII,
161