pārbēdāt
[pãrbè̦dât, Kummer, Sorgen überstehen: šās bē̦dās vēl nav pārbē̦dātas. Refl. -tiês,
1) sich übermässig abhärmen:
viņš pavisam pārbē̦dājies;
2) "sich zu grämen aufhören":
nu viņa jau pārbē̦dājusies Bauske.]
Avots: ME III, 150
1) sich übermässig abhärmen:
viņš pavisam pārbē̦dājies;
2) "sich zu grämen aufhören":
nu viņa jau pārbē̦dājusies Bauske.]
Avots: ME III, 150