Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pārgalvīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pārgalvīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

pārgalvīgs

pãrgalvîgs: pãrgalvīgā mandaga Latv. konv. vārdn. (s. v. "Atsvēte") "?" (der Blaumontag?).

Avots: EH XIII, 200

pārgalvīgs

pãrgalˆvîgs, übermütig: pārgalvīgs puika. pārgalvīgas matu cirtiņas Rīta skaņas I, 139.

Avots: ME III, 155

Šķirkļa skaidrojumā (7)

nebēda

nebè̦da, die Sorglosigkeit, der Übermut, gew. līdz nebē̦dai, uz nebē̦du, uz pašu nebē̦du, bis zum Äussersten, aufs Äusserste, sehr: jautrs un pārgalvīgs līdz nebē̦dai A. XX, 938. smildzināja smalks lietutiņš, līdz nebē̦dai atšķaidīdams lauku celiņus XVI, 868. nu ir gan paē̦sts uz nebē̦du A. XIII, 2, 157. tie laiskuojuši uz tuo nebē̦du Etn. IV, 156. šās divi pagājušās dienas gan dzīvuojām uz nebē̦du, lebten wir in Herrlichkeit und Freuden, ohne Sinn und Verstand Kaudz M.

Avots: ME II, 708

pamēklis

pamẽklis (unter pamēglis): auch ("?") BW. 252181, 2;: auch Dunika; "pārgalvīgs, neprātīgs cilvē̦ks" Iw.; ein Schimpfname Hasenp.; ein ausgelassenes Kind od. ein solches Füllen NB.

Avots: EH II, 156

pārturīgs

pãrturîgs, zu wohlhabend: citādi es pārturīgs drīz ir taptu pārgalvīgs GL.

Avots: ME III, 184

pievaldīt

pìevàldît, im Zaum halten, beherrschen: (zirgs) e̦suot palicis pārgalvīgs, viņš pa priekšu būšuot drusku jāpievalda, kamē̦r . . . varēšuot uz viņa jāt Balss. lai pievalda vien labāk savas žaunas A. XXI, 757, er möge lieber das Maul halten. Refl. -tiês, sich beherrschen, sich im Zaum halten: kādu gadu liekulīgi pievaldījies, sāka dzīvuot vēl nebēdīgāki Aps. IV, 87.

Avots: ME III, 308

trakalis

‡ trakalis Auleja "kas pats ir traks, pārdruošs, pārgalvīgs vai cìtu var tādu padarīt".

Avots: EH II, 690

uzkundzīgs

uzkundzîgs, herrsehsüchtig: Gustapiņš kādreiz pārgalvīgs un uzkundzīgs Aps. IV, 73.

Avots: ME IV, 347

žeperis

II žeperis, = zeperis, ein geschickter Mensch Ronneb. - Neuhof; ein herzhafteŗ geschickter Knabe A. - Ottenhof, AP., Bauske, Samiten, ein kleineŗ tüchtigeŗ herzhafter Junge Kegeln, Schwanb.; "ziķeris" Schibbenhof; einer, der in seinem Tun eilig und unbedacht ist A. - Ottenhof, Bauske, Lubn., Meiran, Prl.; "acīgs, pārgalvīgs, nekaunīgs puika" Kurmene; "ein störrischer Mensch, der fest auf den Beinen steht, auf seinem Recht besteht" Vīt.; ein zänkischer Mensch (žepers) Wessen: tas tik ir žeperis! neduomā viņu pagrūst! Vīt. Vgl. auch seperis. Wie verhält sich dazu estn. säpar "hurtig, munteŗ rührig"?

Avots: ME IV, 803