neî 2 [Rutzau, Nigr., Bauske] (li.
neĩ, [slav.
ni "auch nicht", got.
nei, la.
nī (alt:
nei) "nicht"]),1) auch nicht: es tuo nedarīšu, nei man klātuos tuo darīt Bl.;
2) nicht einmal: ja tevi ir nuislē̦pumi, nestāsti viņus nei draugam! kuprainais āzītis var par deviņām sē̦tām pārlēkt, bet ze̦lta kaziņa nevar nei par vienu (Rätsel);
3) nei - nei oder
ne-nei, weder-noch: nei (Var.:
ne, ni) tā puķe, nei (Var.:
ne, ni) tā ruoze BW. 281.
bet tuomē̦r panākt neduomā ne slavas, nei ar pateicības Adam.;
4) in manchen: nèi˙kas (li.
niẽkas) für
ne˙kas, nèi˙kur für
ne˙kur, nèi˙maz für
ne˙maz Mar. n. RKr. XV, 146.
[Vgl. auch av. naē-čiš "keiner" und Walde Wrtb. 2 518.]Avots: ME II,
715