pãrlaîst, tr.,
1) hinüberlassen, hinüberwerfen: es būtu savus gaŗuos matus par vaiņagu pārlaiduse BW. 9987.
es pārlaidu ze̦lta zirni par sudraba uozuoliņu BW. 33143.
ja par lūpām tu iedruošinies pārlaist kādu vārdu... Egl.
acis pārlaist par od.
pār, etwas überblicken, ūberschauen: viņš pārlaida acis pār istabu MWM. VIII, 655;
2) verstreichen, vorübergehen lassen, verbringen, verleben: nakti, bē̦rnu dienas, aukstu ziemu, gŗūtus laikus, ļaunas dienas. [pārlaistais starplaikme̦ts Veselis Saules kapsē̦ta 186.]
mājiņas, kur ar veceni mūža galu pārlaistu A. XX, 653.
[Jē̦kabs nu˙pat pārlaidis lielu izbīli Austriņš Nuopūtas vējā 122;]
3) vorübergehen, passieren lassen: bez mācības vairs nevaruot pārlaist LP. IV, 222.
viņš šuoreiz nu gan mani varēja pārlaist vieglāki Kaudz.;
4) ausser Acht lassen: krē̦slu pārlaizdamas, nuosēdās savuos kaktuos MWM. XI, 87;
[5) klären (den Branntwein) L.]. Refl.
-tiês, hinüberfliegen: putns pārlaldās par kuoku; fig.,
überfliegen: pa viņa vaigiem pārlaižas smaidi Aps.
Kļūdu labojums:
gaŗuos = gaŗus
Avots: ME III,
163