stràujš (li.
sraũjas) Serbigal, AP., Neuenb.,
straûjš 2 Ruj., Salis, Lin. Iw.,
stràujš 2 Kl., Lös., Nerft,
1) rasch fliessend Bielenstein Holzb. 630, 636,
reissend, wirbelnd Bergm. n. U.:
strauja Daugaviņa BW. 6702.
straujš ūdentiņš 6702, 1 var.;
2) hitzig, hastig U.,
streng L.,
schnell; heftig; temperamentvoll: straujš zirgs, ein hitziges Pferd U,
čigānam strauji zirgi BW. 31425.
strauji... kumeliņi 18319 (ähnlich: 13797, 1; 17972; 20017).
straujš raksturs Dr.
tev, tautieti, strauja (Var.:
ātra, barga, sīva) daba 21706 var.
kur es iešu, tikai strauja uzauguse? 6630 var.
straujas pārmaiņas Apsk. v. J. 1903, S. 434.
straujš darba laiks - pats mē̦slu vešanas laiks Janš. Bandavā II, 360.
Ve̦rnulis tikšuot strauji (schnell, eilig) nuotiesāts uz nāvi Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 15.
straujas asaras Kaudz. M. 127.
straujuo dziesmu R. Sk. lI, 43.
strauji prieki Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 37.
augumi straujāk griežas kruogā Aps. III, 4.
- straujš vējš, ein schneidender Wind U.;
3) steil U.:
straujš kalns, ein steiler Berg U. - Subst.
stràujums,1) rasches Fliessen; der Strom, die Strömung: viļņu straujuma Asp.
avuotiņš rit straujumā Asp.
upes straujums Kaudz.
straujums nuorāva ķēvi tāļu lejup LP. VI, 503.
kuģīt[i]s straujumuos Rainis;
2) die Hastigkeit, Hitzigkeit, Heftigkeit: aiz straujuma kumeliņš nesa laužņu iemauktiņus BW. 11615.
ne uz viena neraudāju, kâ uz sava straujumiņa: ne+viens mani neieduotu, kad es pate negājuse BW. 21996.
atmest jaunekļa straujumu Krišs Laksts 28.
ieduomu straujums dziest JR. IV, 57.
jūsmas plūst un burbuļuo vārdu straujumā Kaudz. M. 62;
3) ein heftiger, hitziger Mensch Bandr.;
4) die Steilheit Brasche.
Nebst strauls, straume, strauts, strava, stravêt, strāva, struvêt, strutas, strūkla zu li. srúti "fliessen" RSI. VI, 19, slav. ostrovъ "Insel", poln. strumień "Bach", ai. srávati, gr. ρ'έει "fliesst", ρ'όος "Strömung", air. srúaim, an. straumr "Strom" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 702 f., Trautmann Wrtb. 279 f., Būga PФB. LXXV, 147.Avots: ME IV,
1082