pārskundēt
[pãrskuñdêt,
1) bedauern, trauern um:
pārskundēja, pārskundēja un tad aizmirsa mirušuo draugu Grünh.;
2) sich beklagen, UnzufrIedenheit äussern:
tē̦vs arvienu pārskundē, kad ve̦de̦kla nedara pa prātam N.- Peb.]
Avots: ME III, 176
1) bedauern, trauern um:
pārskundēja, pārskundēja un tad aizmirsa mirušuo draugu Grünh.;
2) sich beklagen, UnzufrIedenheit äussern:
tē̦vs arvienu pārskundē, kad ve̦de̦kla nedara pa prātam N.- Peb.]
Avots: ME III, 176