Paplašinātā meklēšana

‡ liẽlpārslaîns, in grossen Flocken fallend: mīkstu, lielpārslainu sniegu Jauns. Raksti VIII, 119.

Avots: EH I, 755

pā`rsla,

4): kad rudzi nuokūp, tad ir pe̦lē̦kas pārsliņas klāt Siuxt.

Avots: EH XIII, 211

pā`rsla, [pãrsla Widdrisch, Bauske, Behnen], pḕ̦rsla,

1) eine Flocke von Schnee, die Eisnadel in der Luft:
virs nuolauztās galuotnes pārslas [Warkl.] birst AU. cik brīnišķīga sniega pērsliņas samērība! Pürs I, 37;

2) eine Flocke von Asche:
labāk man sniegs apsniga lielu ļaužu tīrumā, nekâ man pē̦rslas (Var.: pārslas) bira vāju (aužu namiņā BW. 10118. par pe̦lnu pē̦rslām nuobira zemē Aps.;

3) die Flocke vom Reif:
uzsedzi se̦gu, lai mugura netuop slapja nuo sarmas pē̦rslām! Blaum.;

4) eine Flocke von Wolle:
vilnas pērsiņas Latv.;

5) etwas Winziges, das Jota:
nuo pastāvības jūsuos nava ne pē̦rslas A. XVII, 584. ja ķīniešiem būtu tik pārsliņa dūšas... B. Vēstn. Das ā als Stammvokal nicht nur im hochlettischen, sondern lokai auch im mittleren Dialekt, z. B. in Burtneek. [Nebst pērsêt zu urslav. *porxъ ( serb. prâh " Staub"), čech. prsť Stauberde", prší " es stiebt, sprüht", r. пéрхоть "Schinn", klr. пéрхати "flattern", an. fors "Wasserfall"·( vgl. den le. Flussnamen Pērse; dieser Fluss hat einen Wasserfall), ai. pṛṣ̌atá-m "Tropfen" u. a., s. Persson Beitr. 875 ² , Trautmann Wrtb. 206 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 50.]

Avots: ME III, 176

pãrslacinât, pãrslacît, tr., überspritzen, besprengen: grīdu ar üdeni. pā`rslaîns, pḕ̦rslaîns, flockig: pē̦rslainu ziedu (gen. pl.), pārslainu adatiņu veidā Konv. ² 1066.

Avots: ME III, 176

‡ pãrslam̃pât Dunika, mit schweren Schritten nach Hause kommen: p. mājās.

Avots: EH XIII, 211

‡ pā`rslapstîtiês, verstohlen heimkehren: nemanīti p. mājās Janš. Dzimtene III, 372.

Avots: EH XIII, 211

‡ pãrslapt Dunika, Rutzau, ganz durchnässt werden: saimnieks pārbrauca mājās pārslapis.

Avots: EH XIII, 211

pãrslàucene: auch Jürgens 35, Lubn., Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH XIII, 211

pãrslàucene, eine Kuh, die nach einmaliger Begattung zwei Jahre nach einander Milch gibt Peb. pārslaucene - guovs, kas bez atnešanās divi gadi nuo vietas duod pienu Druw. n. Etn. IV, 162; ["guovs, kās paliek nevadājusies" Celm.]

Avots: ME III, 176

‡ pā`rslàucine ² Auleja, Kaltenbr., Kalupe, Nerft, Oknist, Pilda, Warkh., Warkl., Zvirgzdine, = pãrslàucene.

Avots: EH XIII, 211

pãrslàucît, tr., überfegen, oberflächlich fegen, noch einmal fegen: istabu. viņš gribejis vēl drusku pārslaucīt baznīcu LP.

Avots: ME III, 176

pãrslàukt, ‡

2) pārslaucama guovs Jakobstadt "ālava"; vgl. pãrslàucene.

Avots: EH XIII, 211

pãrslàukt, tr., noch einmal melken: pēc guovu izslaukšanas vēl īpaši iet guovis pārslaukt Konv. ² 3918.

Avots: ME III, 176

‡ pãrslavêt M. 385, übermässig loben: pārslavē̦ta meita tuomē̦r bija slikta saimniece Dunika.

Avots: EH XIII, 211

čĩkstuoņa,

1) andauerndes, lautes Knarren, Knistern, das Geknarre:
durvju č. A. XX, 122. nuo mākuoņiem vientuļā čīkstuoņā birst sniega pārslas;

2) etwas, was knarrt:
diezin, kamdēļ tev tās čīkstuoņas (knarrende Stiefel) vajadzēja Poruks. visās istabās čīkstuoņu krē̦sli.

Avots: ME I, 416

liẽlums,

1): aiz lieluma (im Bewusstsein seiner hohen Stellung)
ne̦zina, kuo darīties Kaltenbr.;

2): sìenu kasuot vīrietis ņe̦m lielumu (das Dichte),
sievietis kasa klāt Heidenfeld. sajemt (sìena) lielumus (die dichte Schicht) Kaltenbr., Wessen: nuo lieluma Diet., ungefähr, im grossen und ganzen, im allgemeinen. lielums (Adv.), ‡

b) in den Hauptzügen, in der Hauptsaehe
Kaltenbr.: saprast l. saprata; ‡

c) oberflächlich, einigermassen, ein wenig
Sonnaxt: istabu tikai l. pārslaucīt. zâli l. nuoplūkt.

Avots: EH I, 756

‡ pãrker̂stît Smilt., flüchtig etwas tun (z. B. fegen): pagalmu vēl pārslaucīju, juo Anna ar Ediņu tuo tik bij pārķerstījušas Zeibolts Mājas naids 15.

Avots: EH XIII, 204

[pā`rstît ² Warkl. "= bārstît, kaisît" N.- Peb.; zu pārsla?]

Avots: ME III, 179

pẽ̦rsla Tr., Wolmarshof, Selg., pḕ̦rsla Jürg., C., PS., Nötk., Peb., Arrasch, pê̦rsla ² Salis,

1) = pārsla: ziemel[i]s ārā sniega pē̦rslas ārda Aps. Jē̦kabs Ubags 33, Kl., Gr.-Buschhof;

2) "plēnes, kuŗas paliek krāsnī pēc uogļu izdeg šānas, kamē̦r vēl nesairst pe̦lnuos" Mar. uguns pē̦rsla "eine Feuerflocke" Kreuzb. sade̦gušu salmu pē̦rslas vējš ne̦s pa gaisu Erlaa.

Avots: ME III, 210

pũka Līn., Iw., Salis, Karls., Ruj., Serbigal, AP., pùka ² Nerft, Kl., gew. der P. pũkas gebr.,

1) die Flocke, der Flaum:
sniega pūku gausā deja Niedra. pārslas krīt baru bariem kâ vates pūkas Vēr. I, 1034, ziedi pūkām pārklāti Konv. ² 1143. ziedi dus kâ sārtas vilnas pūciņas uz zaļiem spilveniņiem A. v. J. 1899, S. 469;

2) pūkas, Milchhaare
U.;

3) Fasem; was im Weben abgeht; Charple
U.;

4) pūka Mag. IV, 2, 12, Ronneb., sē̦klas pūka U., die haarige Samenkrone, dle sich abblasen lässt:
kâ ziedu pūkas vējš uz mājām duomas nesa A. v. J. 1899, S. 97;

5) lietus pūka, eine kleine Regenwolke
Alksnis-Zundulis;

6) pūka Mag. IV, 2, 24, pũka Karls., pūkas (li. pūkų̄ žolė! RKr. II, 71, Wid., Wollgras (eriophorum
L.). Nebst li. pũkas "Flaumfeder" aus r. пухъ "Flaum".

Avots: ME III, 445

rugaine,

1) rugaine BW. 34446. U., Bers., Lös., rugaîna Prl. n. FBR. VI, 76, rugaite Spr., rugaita, ein Feld, wo Roggen gestanden hat; ein Stoppelfeld:
es neiešu rugainē (Var.: rudzaitē; rugājā), rugaine kājas bada BW. 232631. sējiet, brāļi, man liniņus jaunā rudzu rugainā! 28386, 1. ciema rudzu rugaine Ld. 10.878. nuo rugainēm un sazęlušiem ziemas rudzu laukiem ceļš ieveda... nuorās Austriņš M. Z. 35. lai mēs ejuot uz rugaini art Blaum. rugaines rudas rūst lietū Krūza Ze̦lta laipa 70. viņa saļuma tur˙pat rugaitas gravmalā Sniega pārslas;

2) rugainĩte, der Stoppelschwamm
Karls. - Zu rudzis.

Avots: ME III, 555, 556

ruñkulis Wolm., Salis, Serbigal, AP., rùnkulis ² Prl., Preili, ruñkuls Ruj., Ronneb., rùnkuls ² Nerft, auch runkuļbiete Wid., runkuļrācenis U., die Runkelrübe: tu iesēsi runkuļus tīrumā A. v. J. 1897, S. 230. runkuļu dārzs Stari III, 225. padzirdīšu ar kapātiem runkuļiem Sniega pārslas - mamuta runkuļi Peņģ. Sakņu dārzs 40, eine Art Beeten. Aus d. Runkel.

Avots: ME III, 562

sabir̂t, intr.,

1) zusammenfallen, zerfallen, verwittern:
mūŗi sabira LP. IV, 17. var apsūnuot un sabirt tie pieminekļi Vēr. II, 602. sivē̦ns sabiris par lielu čupu naudas LP. VII, 1033. dievs zin, vai viņas kauliņi arī nebūs jau sabiruši (ob sie auch schon nicht gestorben ist)? Kaudz. M. 3;

2) fig., niederkommen:
Priclīze viņnedēļ sabira, viņai atnāca jauni dē̦li Dond.;

3) fallen, niederrieselu
(auf mehrere Subjekte bezogen): sabira sniega pārslas Vēr. II, 50, upē zīles sabirušas BW. 2800, 4.

Avots: ME III, 593

savizuļuôt, stark flimmern, glänzen: kâ tur savizuļuo sniega pārslas Valdis Stabur. b. 259.

Avots: ME III, 789

snìegs (li. sniẽgas; vgl. den li. [jatv.?] Dorfnamen Sneigupė bei Wolter Списки нас. Мѣст Сувю губ. 82), auch plur. snìegi, der Schnee: sniegi (od. sniegs) nāk (Wolm.), krīt (Dond.), es schneit. man tevis žē̦l kâ pē̦rnā sniega Infl. n. U. du tust mir gar nicht leid. sniegs dilst (Dienas Lap.), iet nuost Kav., čirkst. sauss sniegs MWM. VI, 788. sniega pē̦das izzudušas Aps. J. III, 3. durvis . . . aizputinātas . . . ar sniegu LP. III, 109. sasniguši lieli sniegi VII, 118 (ähnlich BW. 2343, 2691 var., 9872, 24823). sniedziņš sniga, putināja BW. 2685, 2. vēl bij agrs sniegam snigt 12454. sniegi, vēji putināja 16173, rudzīt[i]s guļ zem sniedziņa (Var.: sniega kupe̦nā) 27957, 7 var. rudzīšam . . . sniegi galvu nuogulēja 28111, 2. īsas kājas, dziļi sniegi (Var.: dziļš sniedziņš) V, S. 479, № 2470, 1. sniega kupenis, Schneehaufen; sniega ķē̦paliņi od. pārslas, Schneeflocken; sniega laiks, Schneewetter Brasche; sniega mākuolis Austr. k. 1893, S. 30, Schneewotke; sniega māte Aus. I, 10; sniega pika, ein Schneeball; sniega pīte Biel. 1321; sniega puķīte, Schneegläckchen Brasche; sniega putenis, Schneegestöber; sniega putns, Schneeammer Konv. ² 3939; sniega ūdens, Schneewasser Brasche. Zu snigt.

Avots: ME III, 978

trakšķinât "?": viņa sāka trakšķināt savu slinkuo, vienmuļīguo riksīti Upītis Sniega pārslas.

Avots: ME IV, 254

II zints, -s "?": tu īstā dieva zints V. Egl. Stari II, 740. snieguoņu paruos, kur sidrabpārslaiņa laimdieņu zints Apsk. v. J. 1902, S. 21.

Avots: ME IV, 724