Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pārvest' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pārvest' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

pārvest

pãrvest, ‡

2) verbringen
(r. провести): laiku labi pārvežu Pas. VIII, 317 (ähnlich XII, 299);

3) vergeuden:
dē̦ls ... cieši dzēre un pārvede daudz naudas Pas. X, 327 (aus Lettg.).

Avots: EH XIII, 216


pārvest

pā`rvest, ‡ Subst. pārvešana, das Heimführen; pats lūkuoji, pats precēji, tik tā mana p. BW. 18701, 1; ‡ pārve̦dums, die (beendete) Heimführung: tava paša (scil.: līgaviņas) lūkuojums, tikai mans p. BW. 18701, 2.

Avots: EH XIII, 216


pārvest

pā`rvest [li. parvèsti], heimführen: man pārveda māmuļīte nuo tā ciema līgaviņu BW. 11167. brālim sieva pārve̦dama 32529. [Refl. -tiês, für sich heimführen : laikam nuolūkuojis esi, bet neesi vēl pārvedies (sievu) Janš. Dzimtene V, 25.]

Avots: ME III, 187


pārvest

pãrvest, tr., hinüber-; herüberführen: pārvedi zirgu pār tiltu! Subst. pãrvedẽjs, wer hinüber-, herüberführt; pãrve̦dums, die Überführung; naudas pārve̦dums, Geldüberweisung; pãrvešana, das Hinüber-, Herüberführen.

Avots: ME III, 187

Šķirkļa skaidrojumā (3)

pa

II pa: pāri pa (od. zu pa I 2?) ielu Janš. Dzimtene V, 61 (ähnlich Dunika, Kal., OB., Rutzau u. a.). viņu var pazīt pa versti Dunika, Rutzau. saskatīt kuo pa lielu gabalu ebenda. še tev šī grāmata pa atmiņu (= atmiņai) ebenda. tas nuode̦r tikai pa redzēšanu (= redzēšanai) ebenda. pārvest kuo pa redzēšanu (= redzēšanai) Frauenb. pa lielību (lai varē̦tu lielīties) viņš pārnesa pūru sāls ebenda. pa gadiem jau viņa nav ve̦ca ebenda. bites pa tabaku nebaidās ebenda. pa sēnēm (= sēņu dēļ) vien viņa tur nepaliktu ebenda.

Avots: EH II, 118


pulcenis

pulcenis,

1) pulˆcenis Bers., Lub., pulcenis Bielenstein Holzb., Ruj., Lind. n. U., Mesoten, Laud., Friedrichswald, Warkl., Preili, pulcens Mag. XIII, 2, 47, Demin. pulceniņš BW. 33617, pulciņš Bielenstein Holzb. (hochle.), ein mit Bork überzogener Bienenstock
Elv., Ruj., Lind. n. U., ein in einen Baum hinaufgezogener Bienenstock Mag. XIII, 2, 47, Fangstock von Tannenrinde Bielenstein Holzb. 219: Sprw. pulcenī dundurs nelien un bite lien. ievilka mežuos kādu pulceni, lai ieķe̦rtās bites varē̦tu pārvest savās mājās Plutte 95. tur uzauga uozuoliņš, tur uzvilku pulceniņu,... tur ielīde man bitītes BW. 33617;

2) pulcenis Bers., Laud., pulcins Wessen, ein Starenhäuschen.
Vgl. pulˆcinis.

Avots: ME III, 406


silts

sìlts: silta putra (wohl mit betontem putra) Frauenb., eben gekochter (noch warmer) Brei. Subst. sìltums: siltuma metējam (pirtī) BW. 34143. bajāram dūmi kūp, man atnāca siltumiņš 31214. siltumu pārvest BielU., Heizmaterial heimführen.

Avots: EH II, 487