pārviļņot
pãrviļˆņuôt, tr., intr., hinüberströmen, überfluten: kustība pārviļņuoja arī uz skulptuora darbnīcu Vēr. II, 1131. savādas jūtas pāruiļņuoja man krūtis Latv.
Avots: ME III, 188
Avots: ME III, 188
'pārviļņot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: