Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pāvs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pāvs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

pāvs

pàvs: auch Ermes, Trik., (mit â 2 ) Dobl., Dunika, Kegeln, Lemb., Salis, (mit ã) Hasenp.; ar ... pāva actiņām BW. 3651.

Avots: EH XIII, 217


pāvs

pàvs Drosth., N.-Peb., Arrasch, PS., Wolm., Jürg., Wenden, pâvs 2 Bauske, Widdrisch, Behnen, pãvs BL, Tr., Dond., Selg., Wandsen, pâvis 2 Līn., Ruj., Demin. pāvuliņš BW. 30622, der Pfau: Sprw. le̦pns kâ pāvs. kuo līdz pāvam raibas spalvas, ja tam me̦lnas kājas? Nebst li. póvas und estn. pāwi- aus mnd. pawe.

Avots: ME III, 191

Šķirkļa skaidrojumā (5)

apgreznot

apgre̦znuôt, = appušķuôt: a. krē̦slu, duris. Refl. -tiês, sich (ringsum) schmücken (perfektiv), sich mit Schmuck behängen: apgre̦znuojies kâ pāvs.

Avots: EH I, 84


klīrīgs

klĩrîgs, putzsüchtig, gefallsüchtig, eitel: pāvs klīrīgi izpleš asti Druwa I, 82. tā ir klīrīga koķete Janš.

Avots: ME II, 231


lepns

le̦pns [li. lepnus "verwöhnt" Lit. Mitt. I, 389.],

1) stolz, hochmütig (eine dem echten Letten verhasste und daher von ihm in vielen sprichwörtlichen Redensarten verspottete Eigenschaft):
le̦pns kâ pāvs od. kâ vācu nabags od. kâ muižnieka staļļa puisis. kur le̦pnas duomas, tur īss paduoms. lai dievs duod bagātam palikt, bet le̦pnam ne. Als Verwünschung: kad tu le̦pns paliktu! dass du stolz, hochmütig würdest! ir čigāns lādē̦dams saka: lai dievs tev duod le̦pnam palikt!

2) prächtig, herrlich:
tē̦vs meitām gaida le̦pnus znuotus LP. IV, 184. svinēja le̦pnas kāzas VII, 514. atbrauc kungs le̦pnā kartītē IV, 184. atrada le̦pnu juo le̦pnu pili VI, 757. [Zu lept.]

Avots: ME II, 452, 453


muķis

muķis, ein Bündel, Geldeutel Grünh., Naud., Gold. n. Etn. I, 138: tam tik biezs muķis Mat., Paul. bet tikkuo ruokā muķis, tas pruojām iet kâ pāvs A. XX, 799. ["naudas visiem vajadzīgs", Pe̦rlants piebalsuoja, "vai nuo mājām arī kādam līdzi kāds muķis?" De̦glavs Rīga II, 1, 173.]

Avots: ME II, 663, 664


plātīt

plãtît, -u, -ĩju, freqn. zu plèst, tr.,

1) breit machen, ausbreiten, auseinandersperren:
tu atnāci nuo kruodziņa, vilnānītes plātīdama BW. 9648. dzied[u] ruociņas plātīdama (Var.: mē̦tādama) BW. 98. muti plātīt, das Maul aufsperren U.: dziedi, muti plātīdama BW. 22698. tā baŗas ar māmiņu, visu muti plātīdama (Var.: atplē̦tusi) 862;

2) karašas plātīt, Kuchen mit Sahne oder Ei bestreichen
U. - Refl. -tiês,

1) sich ausbreiten:
pūš vējiņš maguonē; lai maguone plātījās BW. 7803. kâ siltās vasaras naktīs tālumā plātuošās rūsa Vēr. II, 1252;

2) beim Reden mit den Händen fechten
U.: plātās kâ rūsa Etn. IV, 75, zu einem gesagt, der grosstuend stark gestikuliert;

3) sich breit machen, sich bräsen
U.; paradieren, seine neue Kleidung zeigen Mag. XIII, 2, 55; gross tun, prahlen: Sprw. plātās kâ pāvs, kâ tītars. plātās kâ gailis uz sē̦tas, kâ kaķis pa le̦du. ne tā mana līgaviņa, kas pa priekšu plātījās (Var. platījās); tā būs mana līgaviņa, kas nuo manis bēgšus bēga BW. 11341 var. kuo jūs ar naudu plātāties, tas tikai nieks! LP. V, 405. Subst. plãtîšana, das Breitmachen, Ausbreiten, Auseinandersperren; plãtîšanâs, das Sichausbreiten; das Gestikulieren, Grosstun, Prahlen, Sichbreitmachen: viss bija nuoticis bez kādas lielīšanās un plātīšanās Vēr. I, 1304; plãtîtãjs, wer breit macht, ausbreitet, auseinandersperrt; plãtîtãjiês, wer sich breit macht, gestikuliert, der Prahler.- Zum ã vgl. li. plõtis "Breite", plótas "breiter Platz".

Avots: ME III, 331