Paplašinātā meklēšana

‡ brĩnumspē̦ks, die Wunderkraft Juris Brasa 13.

Avots: EH I, 242

dar̂baspè̦ks, die Arbeitskraft.

Avots: ME I, 438

deviņvĩru spè̦ks, deviņu vĩru spē̦ks, die Neunmannskraft, Königskerze (verbascum thapsus). deviņvĩru ziêdi, dieBlüten der Neunmannskraft U.

Avots: ME I, 460

‡ dzinẽjspè̦ks* die Triebkraft.

Avots: EH I, 358

iespē̦ks, = iespēja: nav pa manam iespē̦kam Fest.

Avots: ME II, 69

‡ izpēkstêt Frauenb. "schwach und kränklich werden". Vgl. ‡ izpekstêt.

Avots: EH I, 471

[kaŗaspè̦ks, Kriegsmacht, Heer.]

Avots: ME II, 165

nespè̦ks, die Kraftlosigkeit, Schwäche, Hinfälligkeit: nespē̦ks var uzbrukt pat vis˙stiprākam A. XIII. 532. tu atlaidies saldā laiskumā, tu guli pārspē̦ka nespē̦kā Asp. vienā vātī stāvēja spē̦ka ūdens, uotrā - nespē̦ka LP. IV, 17; spē̦ka un nespē̦ka zâles III, 81. Auch im Plur. vorkommend: kuo nu par nespē̦kiem bažīties? V, 218.

Avots: ME II, 733

[nùopēkstêt, die Federn verlieren (von Vögeln) Wid.; "nùovājêt" Kursiten.]

Avots: ME II, 828

pãrspèks, die Übermacht: lūk, kur nu tavs pārspē̦ks? Rainis. viņš atzina tumsas un pārspē̦ka varu Vēr. I, 680. ienaidnieka pārspē̦ks A. XI, 218. [pārspē̦ks ir m˙ūsu pusē Stelp., Fest. skuķis gan turējās pretim, bet kuo viņš varēja pret pārspē̦ku darīt? Veselis Saules kapsē̦ta 7.]

Avots: ME III, 177

‡ paspē̦ks, = paspēja: tā paspē̦ka nav BielU., die Kraft fehlt.

Avots: EH XIII, 175

pē̦ks! Interj. zur Bezeichnung des Entengeschnatters LP. I, 116.

Avots: ME III, 207

Pēksis U., verächtliches Demin. zu Pēteris.

Avots: ME III, 207

pẽkste,

1) ein Federkiel:
pēkstē uzglabā dzīvsudrabu Sassm.;

2) eine Pfeife
(svilpe) aus Akazienschoten Bauske.

Avots: ME III, 207

pẽkstêt, -u, -ēju,

1) schnattern
Sassm. n. RKr. XVII, 45, Dond.;

2) eine
pẽkste 2 schallen machen Bauske.

Avots: ME III, 207

I pẽkstêt,

2): = pēkšêt 1 Diet.

Avots: EH XIII, 227

‡ *II pẽkstêt zu erschliessen aus ‡ izpẽkstêt und nùopēkstêt.

Avots: EH XIII, 227

pēkstiņi: kuo tu taisi pēkstiņus? Karva.

Avots: EH XIII, 227

pēkstiņi (mit "ê") Schwanb. "= pekstiņi (Scherze)".

Avots: ME III, 207

‡ pēkstiņš, = pẽkste 2 Sissegal; eine Pfeife (svilpe) aus einem Gänsekiel.

Avots: EH XIII, 227

pretspè̦ks, eine entgegengesetzte, widerstrebende Kraft, die Gegenkraft, das Gegenmittel: spē̦kam strādā pretim pretspē̦ks Pūrs I, 31. saimniecisks pretspē̦ks pret feodāļiem Konv. ² 961. bezgala pretspē̦ks tevī dveš Duomas I, 1097.

Avots: ME III, 389

spè̦ks,

1): tev, dieviņ, s., varīte BW. 6933. lāča spē̦ku 29868. kur, māsiņ, tavs spēciņš? 1247. kad biju spē̦kā, varēju visu padarīt Seyershof. pašā spē̦kā biju gan Heidenfeld. sajēma lielu spē̦ku (wurde sehr stark)
Pas. IX, 321. linus vij jaunā, kaņepējus - ve̦cā mēnēsī, - tūlīt cits s. (Dauerhaftigkeit, Ausdauer) Linden in Kurl. kad ābuls laikā nuopļauts, tad ir labības s. ("vērtība") Frauenb.; "Wohlhabenheit" Diet.

Avots: EH II, 549

spè̦ks (li. spė˜kas "Kraft"),

1) Kraft, Stärke, Macht; eine grosse Menge, ein Heer
U., Kriegsheer Manz. Lettus: dzīvais spē̦ks, lebendige Kraft MWM. VI, 417. raisījās vaļā ar ārprātīgiem spē̦kiem Mērn. laiki 25. kas tas par brīnumu spē̦ku tiem vārdiem! 38. kam spē̦ks, tam daļa (RKr. VI, sak. v. 766) resp. slava (JlgRKr. II, sak. v. 353). kur spē̦ks, tur vara, Kraft gibt Macht U. kam lieli spē̦ki, tam lieli grē̦ki Br. sak. v. 1150. zūd spē̦ki, zūd prāts 1151. dabas spē̦ki SDP. VIII, 7. redakcijas spē̦ki A. XX, 73. karaspē̦ks, ein Kriegsheer. spē̦ka (gen. s.) kâ lācim Kraš. Vīt. 116. abi bija viena spē̦ka Zb. XVIII, 489. vilks... aurējis, cik spē̦ka LP. IV, 229. viņi ir jauni, spē̦ka pilni Dīcm. pas. v. I, 40. spē̦ka un nespē̦ka zâles LP. III, 81. spē̦ka vīrs, ein starker Mann U., LP. IV, 48. spē̦ka cilvē̦ks, spē̦ka darbs Mērn. 1. 10. spē̦ka luopiņi LP. V, 318. pašuos spē̦ka gaduos, im besten Mannesalter VI, 30, A. 1896, S. 132. spē̦ka barība Mazvērs. Luopkuopība III, 9. nuo visa spē̦ka, mit aller Kraft LP. I, 186. es tev visā spē̦kā labprāt gribu līdzēt Pas. IV, 500 (aus Leegen). spē̦ku izlaist, ohnmächtig werden U. spē̦ku nuoņemt, schwächen Brasche. spē̦kus saņemt LP. IV, 17, izmēģināt II, 66. palaidies uz savu spē̦ku kâ vērsis uz ragiem! RKr. VI, sak. v. 767. jauns ar spē̦ku, ve̦cs ar prātu Br. sak. v. 449. spē̦kiem mērīties U., = lauzties, spē̦kā iet U., nākt, an Kraft zunehmen: tikkuo mazais Krišelis bij nācis spē̦kā LP. VI, 513. maize, kas spē̦kā iet U., nahrhaftes Brot. viņam ne˙kas neiet spē̦kā U., bei ihm schlägt nichts an (ihm gedeiht nichts). vīrs pilnā spē̦kā U., ein Mann in, bei voller Kraft. pilnā spē̦kā burt LP. I, 161. ērzelis sāka pilnā spē̦kā skriet VI, 268. krāsns pilnā spē̦kā kurējās 260. karš bij pilnā spē̦kā Vēr. II, 270. darbs bij pašā spē̦kd, in vollem Gange Mērn. Laiki 181. strādāt visā spē̦kā, aus Leibeskräften 24. skrēja visā spē̦kā uz mājām 24. spē̦kuos iet ar kādu U., mit lemand anbinden, sich in einen Kampf einlassen : ve̦lns gāja spē̦kuos LP. V1, 483;

2) Bienenschwarm
Ar.: liels (mazs) spē̦ks. Nebst ai. pīva-sphāká-ḥ "von Fett strotzend" zu spẽt; s. auch Hoffmann BB. XVIII, 288.

Avots: ME III, 992

trupēksnis (unter trupeknis): in den Bedd. 1, 2 und 4 auch in Nautrēni.

Avots: EH II, 698

tupēksnis,

1) das Gesäss, der Hintere
Vīt.;

2) ein Faulpelz, ein Unbeweglicher, der viel zu sitzen pflegt
Vīt.: ej nu, tupēksni, reiz nuost! kuo te tik ilgi tupi? Vīt.

Avots: ME IV, 267

zir̂gspè̦ks MWM. X, 505, die Pferdekraft.

Avots: ME IV, 727

atjûkt [li. atjùnkti], sich entwöhnen, entfremden: īstā māte pamazām atjūkst nuo bē̦rna [Nerft, Bers., Lis.]. Kontamination,

1) mit jūgt: dē̦ls nuo manis atjūdzis
U., [Selb., Warkl., Saussen]; kaŗaspēks nuo... kalpības atjūdzis U. b. 93, 48;

2) mit jukt: nuo visa tā viņš bija gluži atjucis A. XVIII, 250 [Selg., Wandsen].

Avots: ME I, 163

beznâves (spēks), unstreblich, unverwüstlich LP. II, 48.

Avots: ME I, 285

‡ muoža PV. "atjauta, apķērība; spēks".

Avots: EH I, 841

nùopekstêt,

[1) "schlagend reinigen"
Dickeln;

2) "nuoplukt, nuonīkt" Warkl.; "schmutzig werden"
Ar.]: nams nuo ārienes izskatās kâ nuopekstējusi vista LA.; [vgl. nùopēkstêt;

3) "erdröhnen":
kuoks nuokrita, ka nuopekstēja vien Warkl.; auch von gewissen Lauten, die Enten von sich geben: pīles aizgāja nuope̦kstē̦damas Kokn.]

Avots: ME II, 827

pēkšis,

1) spalvas pēkšis, ein Federkiel; eine Kinderschnarre (eine kl. Pfeife
Bielenstein Holzb. 720), aus einer Federpose gemacht U. (zu pēkste);

2) pẽkšis C., jem., der plärrt, winselt.

Avots: ME III, 207

pēkšķêt Aps. J., pēkšķinât Janš., pē̦kšķinât Bauske, schnattern (von Enten); zu pēkstêt.

Avots: ME III, 207

saliêt, tr.,

1) zusammengiessen:
ūdeni un pienu. kuopā salieti burti Konv. ² 2468;

2) eingiessen, (heftig) giessen
(perfektiv): saliet glāzēs tēju Kleinb. st. 43. salēja brandvīnu, dzēra un ēda R. Sk. II, 146. pirtī garu salējuši BW. 27294;

3) saliešu tev pa muguru...! ich werde dich durchprügeln!
Tirzm. Refl. -tiês, zusammenfliessen: viss viņa spēks salējās atvē̦ztajā ruokā A. XXI, 31.

Avots: ME II, 674

suta Bielenstein Holzb. 99, suts Bielenstein Holzb. 89; 99, Spr., suti U., die Bähung, das Dampfbad; Nässe von einem siependen Schaden; sutas, (heisser) Dampf, Qualm; sviêdru suta, Schwitzbad, Angstschweiss; bē̦du sutas, quälende Sorgen, Leiden U.; suts, Getreidedampf in der Riege Mag. XIII, 2, 48, Dampf: jāvāra tâ, ka suts neiziet Etn. II, 136. vari kurināt, cik tik tīk, suti vien griežas Vīt. 21. suta jūra sabiezēja Plūd. Llv. 2, 266. suts vien kāvās viņam pa muti Kaudz. Izjurieši 92. suta spēks (A. XI, 392), katls (A. XX, 31), kumeļš (Apskats 1905, S. 169). suta luogi, Dampfluken in der Riege Bielenstein Holzb. 89, 99. dabūt krietnu sutu (pērienu, bārienu) Ar. Zu sust I.

Avots: ME III, 1127

trupeknis,

4): "trupēksnis Vīt." ME. IV, 247 zu streichen!

Avots: EH II, 698

trupeknis,

1) trupeknis Drosth., Erlaa, Fehgen, Fehsen, Geistershof, Heidenfeldt, N.-Peb., N.-Schwanb., Sessw., trupeksnis N.-Peb., trupēksnis Jürg., Nötk., ein verfaultes Holzstück;

2) trupêksnis Jürg., Plur. trupekšņi Zvirgzdine, trupēkšņi Spr., (hier auch trupêkņi) Nötk., Verwittertes, Moder:
jau sapuva balkas, vieni trupekšņi palika Zvirgzdine; trupēksnis Spr., Humus;

3) trupeksnis Laud., trupēksnis Allasch "ein Ort, wo Abfall fault";

4) trupēksnis Vīt., trupeksnis Wid., trupēksnis Spr., Vīt., ein Faulpelz:
vai tu, trupēksni, necelsies reiz augšā? Vīt.

Avots: ME IV, 247

trupēknis, trupēksnis, s. trupeknis.

Avots: ME IV, 247