ràisît (li.
raišýti "fortgesetzt ein wenig binden") C., N.-Peb., Walk, Neuenb., PS., Arrasch,
raĩsît Selg., Lautb., Wandsen, Gr.-Essern, Ruj., Widdrisch, Zögenhof, Wolm., Jürg., Nitau, Līn., Tr., Iw.,
raîsît 2 Bl., Salis, Dond., Kandau, Ekau,
ràisît 2 Kl.,
-u, -ĩju, tr.,
1) reissen St., Bergm. n. U.;
lösen, loslösen, losbinden, losreissen: Sprw.
jauns mazgls vîegli raisāms. viņa raisīja kukuļa nastiņu vaļā Kaudz. M. 18.
re̦dzu pîrmuo zaru, kas lapas raisīt sāk Rainis.
jau rudzīši vārpu raisa BW. 27958, 1.
saules stars raisa nuo ruožupumpura... skaistākuo zîedu Austr. kal. v. J. 1893, S. 41.
visus debess spēkus es varu raisīt R. Sk. II, 86.
šķir, dieviņ, manu celu, raîsi manu vaiuodiņu! BW. 32154.
mēies kâ raisīt raîsīja vaļā uz valuodām Aps. VI, 9;
2) binden Biel. n. U. Refl.
-tîês,1) sich lösen, loslösen, losmachen, losbinden, losreissen: lapas jau nuo kuokiem raisās J. R. IV, 25.
vai puķītes nezied vis jaukāk, kad pumpurīši vaļā raisās? Mācītāja meita 4.
kad nuo jauna ruozes raisās Rainis.
(tautu meita) nuostu manus svārkus grūda, nuostu pati raisījās (Var.:
virzījās, lavījās) BW. 25000, 4.
daba raisās iz pirmiem ziediem Aus. I, 53.
muiža raisās nuo zemniekiem nuost Vēr. I, 1435.
nuo ve̦lna nagiem vaļā raisīties LP. II, 76.
valuodas raisīt raisījās MWM. VI, 610;
2) sich auflösen (in einer:
Flüssigkeit): kaļķi vîegli raisās MWM. VI, 731;
3) gedeihen: Sprw.
kad pupas ziedet taisās, tad meitam pupi raisās. saimniecības raisīt raisīsies Purap. Kkt. 135.
Zu rist "binden".Avots: ME III,
470,
471