Paplašinātā meklēšana

pẽrtiķis, ‡

2) "pūšļuotājs" A. Leitāns. Le. pẽrtiķis und estn. peŕtik "Affe"
erinnern an ital. bertuccio dass.

Avots: EH XIII, 229

pẽrtiķis Elv. n. U., Manz. Lettus, die Meerkatze, der Affe. Anscheinend aus estn. peŕtik "Geck, Narr, Gaukler, Affe; närrisch, wunderlich".

Avots: ME III, 210

minêt, -u, -ẽju [li. minė´ti "gedenken, erwähnen", slav. manēti "meinen"], tr.,

1) erwähnen, gedenken:
Sprw. kas daudz zin, tas daudz min. ietin iešu tautiņās, minēs manu gājumiņu BW. 9595. minē̦tā dienā arī nuotika... Aus. II, 4. kungs nuogāja pie minē̦tā saimnieka Dīcm. pas. v. I, 39. dievu minēt, Gott zum Zeugen anrufen, schworen U.: tautiet[i]s, dievu minē̦dams, dzīrās mani sagaidīt BW. 10771, 5 var. ticiet mani, neticiet, dievvārdiņa neminēšu 7367;

2) raten:
un minē̦damas viņas min: viņš mīl, - viņš nemīl, - kas tuo zin? RSk. II, 242. Refl. -tiês, sich zu erinnern versuchen; hin- und herraten: viņš minējās, bet nevarēja atminēties JR. V, 85. un gudruo un minas nu pērtiķis Zuobgala kal. 1904, S. 96. "bet nuo kam tas gan cēlies?" minējās viņa biedri Vēr. II, 1426. - minams, mlnamais,

1) der (das) zu Erwähnende, des zu gedenken ist;

2) das zu Ratende, das Rātsel: uzmin[i] manu minamuo (Var.: atmini manu minējamu [sic!])! JK. - Subst. minẽjums, das einmalige Erwähnen, Raten:
mūsu ieduomas un minējumi par dabu Vēr. II, 1366; minêšana, das Erwähnen, Raten; minê̦tājs, einer, der erwähnt, gedenkt, rät. [Nebst manît (s. dies) zn apr. acc. s. minisnan "Gedächtnis", li. miñti "gedenken, raten", mintis "Gedanke", slav. раmętь "Gedächtnis", ai. manyatē "meint, gedenkt, erkennt", mánaḥ "Sinn", mati-ḥ "Andacht", gr. μέμονα "gedenke", μένος "Streben", la. meminī "erinnere mich", mēns "Gemüt", commentus "erdacht", ir. menme "Geist", air-mitiu "reverentia", got. man "meine", munan "βουλεύσϑαι", gamunds "Andenken" u. a., s. Trautmann Wrtb. 180f., Walde Wrtb˙a 474 f., J. Schmidt KZ. XXXVII, 44, UIjanov Znač. I, 29 f.]

Avots: ME II, 629, 630

nùodabût, tr.,

1) herunter -, herabbekommen:
viņš nevar vardēm nuodabūt ādu Lapsk. gribēja manu vaiņadziņu nuo galviņas nuodabūt Ltd. 1142;

2) wegschaffen:
es viņu nevaru nuo kakla oder pruojām nuodabūt;

3) festbekommen:
pērtiķis nuodabūjis bluķi. sieva nuodabūjuse brīnumu gre̦dze̦nu savuos naguos LP. IV, 88.

Avots: ME II, 771

pērte Elv. n. U., Manz. Lettus, = pērtiķis. Reimt auf ērte.

Avots: ME III, 210

I stē̦ga U., stē̦gs (kslav. stěgъ "Fahne") U., eine lange Stange, ein langer Stock Kronw. n. U., eine Pike L., ein Spiess St., U., eine grosse Rute W.Livl. n. U.: savaņģuots pērtiķis bija piesiets pie... bambus stē̦gas MWM. v. J. 1899, S. 561. Nebst stagar(i)s (s˙dies) zu an. stiaki "Pfahl, Stange" u. a., resp. zu gr. στόχος "aufgestelites Ziel", schwed. stagg "steifes und stechendes Gras" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 622, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, S. 17.

Avots: ME IV, 1063