Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pīpināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pīpināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

aizpīpināt

II àizpīpinât Etn. III, 9, Grawendahl, Grünw., Sessw.: kuo pīpens aizpīpina, tas paliek dze̦ltāns, wer (am Morgen, ohne gegessen zu haben) das Geschrei eines pīpens (eines gewissen Vogels) zu hören bekommt, bekommt die Gelbsucht.

Avots: EH I, 42


iepīpināt

ìepĩpinât,

1) tr., durch angebotenen Tabakgenuss behexen, Unheil anrichten:
bijuši arī tādi cilvē̦ki, kas varējuši iepīpināt uotram visādus mūdžus vē̦de̦rā Etn. IV, 11;

2) - iepīpēt AP.

Avots: ME II, 51


izpīpināt

izpīpinât,

1) jem. die Pfeife anzünden
N.-Peb.: viņš nebija le̦pns: izrunājās un izpīpināja mani:

2) jem. zu rauchen geben (mit dem persönlichen Objekt irn acc.)
Golg.: i. uotru ar labiem cigāriem.

Avots: EH I, 471, 472


pīpināt

I pîpinât Sessw., zwitschern (vom Gesang der pīpene II) Grünw., Selg.

Avots: ME III, 233


pīpināt

II pĩpinât,

1) tr., rauchen lassen, zu rauchen geben:
pie mērnieku dzirdināšanas un pīpināšanas Kaudz. M. 6; jem. die Pfeife anzünden Druw., N.-Peb., Notk., Selsau, Schwanb.: zē̦ns pīpināja ve̦ctē̦vu Golg., Druw. viņš pīpināja tuo ar savu tabaku Sessw., Los., Serben, Peb., Sermus;

2) "kūpināt": viņš nepruot uguns iekurt, tikai pìpina 2 Selsau.

Avots: ME III, 233


sapīpināt

sapīpinât, tr., fakt., zur Genüge rauchen lassen: Kārlis tika pamieluots, sadzirdīts un sapīpînāts Austriņš Nuopūtas vējā 24.

Avots: ME II, 700


uzpīpināt

uzpĩpinât,

1) rauchen lassen
(perfektiv): ve̦ctē̦vs jāuzpīpina (man muss dem Grossvater die Pfeife anzünden) AP. pienes nu ve̦cam tē̦vam tabaku un uguni, uzpīpini! N. - Peb. viņš uzpīpēja pats un uzpīpināja arī ve̦cuo vīru Kaudz. M. 30;

2) (eine Pfeife) anzünden:
u. pīpi Bers.

Avots: ME IV, 365