Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pīsa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pīsa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

pīsa

pìsa 2 Kr., pīse,

1) ein grundloser Morast (wo nur kleine Birken und Fichten wachsen)
U. (als Sumpfname auch Lvv. II, 171, "pīsas purvs" AP., vgl. auch pīsāji als Name einer Wiese Lvv. I, 64 und pīsums 90 (eine Wiese) und 50 [ein Acker));

2) ein undurchdringlicher Wald
(pīse), ein dichtes Gebüsch (pīse) U. (pīsa Lvv. II, 171, pìse 2 177, pīsas kalns 76, Wälder, vgl. auch I, 72 und II, 64): pīsās iet, ins Gebüsch kriechen U.; pisa 2 "jauns, biezs lapu kuoku mežs" Kl.; pìsä Kreuzb., Heidenfeld "ein Stiick Wald von unbestimmter Grosse": "ira tāda pīsä, antwortet man auf die Frage, wieviel man Wald habe Mar. n. RKr. XV, 130;

3) pīsas priedes un egles = "kas augušas lieliem gada augumu riņķiem un nav tik šmaugas, kā sila priedes" Plm. n. RKr. XVII, 73. Am nachsten nebst pīss (wenn mit s aus k) wohl zu mnd. vī(g) od. vīhe "Sumpf, Bruch, Strauchwald"
(wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 75); dagegen nach Būga RSI. VI, 16 "vielleicht" zu gr. πίˉσεα "feuchte Orte, Wiesen".

Avots: ME III, 233, 234


pīsajejs

pīsajejs kuoks U., die Pechtanne.

Avots: ME III, 234

Šķirkļa skaidrojumā (4)

piesa

piesa,

1) "?": slinkas tās meitiņas, liela piesa laidarā BW. 33165 aus Schlock ( zu pīsa 1 ?)

2) piesa 2 "ein Baumschwamm, der getrocknet auch als Feuerschwamm dient"
Vank., Ar., Kreuzb.

Avots: ME III, 286


pīsekle

pīsekle, die Weisstanne Kavall n. U.; Ableitung von pīsa od. pīss.

Avots: ME III, 234


pīss

pīss,

1) pìss 2 Lubn., Saikava, ein sumpfiger Morast:
šuoziem visi pīsi vaļā, neaìzsaluši Lubn.; pĩsa zeme, sumpfiger Boden N.-Peb.;

2) pìss 2 , ein feuchter, grosser Wald
Vank., Warkh., Warkl., ein Wald Inft. n. U., Lvv. II, 188: priežu, egļu pīss U. starp diviem apšu pīsiem Druva II, 788. aizgāja uz pīsu dzērvenēs. In Meselau (mit ì 2 ) und Los. bezeichnet pīss einen Laubwald; vgl. auch die Ortsnamen pīsa dīķis Lvv. II, 142, pisa 2 e̦ze̦rs 188, pīsamala 146. Zu pisa 2 ; wohl mit altem ĩ, vgl. die Gesindenamen Pĩsenieki Lvv. II, 103 und 106, Pĩsnieki 38 (und Pìsinieki 2 189).

Avots: ME III, 234


sapīst

sapīst, zerfasern (intr.), sich abnutzen: ar rīkstēm sita tik ilgi, kamē̦r tās sapīsa, un studzulmi vien palika ruokā Ar., Kl.

Avots: ME II, 700