Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pļak' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pļak' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

pļak

pļak, in Verbind. mit pļik, Interj. zur Bezeichnung eines klatschenden Schalles: lietus pilkās pļik, plak lejup šļāc Zvirgzdes I, 119.

Avots: ME III, 365

pļaka

I pļaka Schwanb., ein Klumpen einer breiartigen Masse: mālu, sniega pļaka. izspļaut pļaku. Mit hochle. a aus e, (vgl. pļe̦ka)?

Avots: ME III, 365

pļaka

II pļaka, das Geklatsch, die üble Nachrede Freiziņ; vgl. pļe̦kas.

Avots: ME III, 365

pļaks

pļaks! pļakš! Dr., Interj. zur Bezeichnung eines klatschenden Schailes, z. B. beim Fallen eines weichen Gegenstandes Fest.

Avots: ME III, 365

pļakša

‡ pļakša,

1) eine geschwätzige Person
Kalupe n. FBR. XVIII, 40;

2) pļakšas Višķi "tȩnkas": es taidu pļakšu neturu galvā.

Avots: EH II, 305

pļakšēt

‡ pļakšêt Wessen, = plakšêt 1 und 3.

Avots: EH II, 305

pļakšēt

pļakšêt, schwatzen; kiatschend schallen: uola nuokrita un pļakšē̦dama pārplīsa Wessen; vgl. plakšêt.

Avots: ME III, 365

pļakšt

‡ pļakšt Lixna, unnützes Zeug sprechen.

Avots: EH II, 305

pļakstēt

pļakstêt, -u, -ẽju, viel schwatzen, klatschen : mātītes pus˙dienas pļaksčēja Plm. n. RKr. XVII, 73. Vgl. plakš(ķ)êt und pļekstêt.

Avots: ME III, 365

Šķirkļa skaidrojumā (1)

pļik

pļik! Interj. zur Bezeichnung efnes klatschenden Lautes: lietus pilkās pļik, pļak! lejup šļāc Zvirgzdes 1, 119.

Avots: ME III, 370