pļiukstināt
pļiûkstinât 2 , fakt. zu pļiukstêt, tr., klatschen (machen): kučieris pļiukstina pātagu. pēc izrādes skatītāji pļiukstina ruokas Ahs. Vgl. pliukš(ķ)inât.
Avots: ME III, 371
Avots: ME III, 371
'pļiukstināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: