uzpùst (li.
užpũsti "hinaufblasen"),1) auf etw. (hin)aufwehen, -blasen, -hauchen: nav ne vēja vēsmiņas, kas uzpūstu daudz maz spirgtuma Aps. IV, 6.
vējš uzpūtis smiltis uz paluodzi;2) aufblasen L.;
aufblähen: zeltis uzpūta uguni LP. V, 227.
(kalējs) uogles ugunī uzpūš Jesaias 54, 6.
uzpūsts ziepju burzguls. bada uzpūsts cilvē̦ks. uzpūstām miesām Poruk Dzīve un s. 65.
šķīsta piena neduodat! tas uzpūta vēderiņu BW. 32803, 1 var. (fig.)
Ančītes palikuši bagāti, tâ kâ pūšus uzpūsti JK.;
3) ein wenig blasen, wehen, hauchen: mazākai vēsmiņai uzpūšūot Pūrs III, 121;
4) (auf einem Blasinstrument) aufspielen: jandaliņu uzpūst LP. IV, 42.
uzpūt kādu krietnu gabalu - vai nu sudmaliņas, vai šļūci! Janš. Bandavā II, 46. Refl.
-tiês,1) sich aufblasen U.,
sich aufblähen: vē̦de̦rs uzpūšas Pūrs III, 31.
vārgulītim vēderiņš uzpūties Nigr. Sprw.:
uzpūties kâ pūslis Birk. Sakāmv. 64.
uzpūties kâ pūpēdis JK. II, 433.
uzpūties kâ tītars 605;
2) pe̦lni uzpūtās ēdienam Jürg.,
die Asche wurde versehentlich auf die Speise geblasen;3) hochmütig sein U.,
hochmütig werden Spr.;
zornig werden: viņš staigā uzpūties (zornig) Sessw.;
uzpūties, stolz LKVv.
Avots: ME IV,
369,
370