Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pūks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pūks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

lapūksne

‡ lapūksne "?": citam dega priežu meži, man nuodega lapūksnīte Tdz. 52046 (aus KatrE.).

Avots: EH I, 720

liepūksnājs

liẽpûksnãjs N. - Schwanb., liẽpûksnẽjs [C.], liepuksnējs Golg., liẽpuksnis Aps., liẽpûksnis PS., das Lindengebüsch; liepūksneji, Lindengebröche L. [lielpuksnis BW. 13655, 2 var. ist eine volksetymologische Anlehnung des missverstandenen Worts an liels, s. P. Schmidt RKr. XIV, 8.]

Avots: ME II, 504

pūks

‡ *I pūks, = pũka 1: mīkstu pūka spilvineņu BW. 13611, 4.

Avots: EH II, 341

pūks

‡ II pũks "?", erschlossen aus der Verbindung pũka bē̦rns Nigr., jem., der in seiner Familie unbeliebt ist und nicht gelitten wird: ne˙viens mani nemīl. tāds mans liktenis. visu mūžu e̦smu bijuse īsts p. b. Janš. Bandavā II, 276.

Avots: EH II, 341

pūksna

pũksna "ein undichter pušķis" Bauske: nuo tās vienas ce̦kuliņas trīs pũksniņas (Var.: pušķīšus) iztaisīju BW. 30610 var. Mit -ksn- aus -skn- (zu pušķis)?

Avots: ME III, 446

pūkstināt

‡ *pūkstinât, zu erschliessen aus uzpūkstinât.

Avots: EH II, 341

slapūksnējs

slapûksnẽjs C., PS., wässerig, wasserreich, qaellig L.

Avots: ME III, 917

špūkstēt

špũkstêt Sassm., -u, -ẽju, zischen: alus rūgst, ka špūkst Sassm. n. RKr. XVII, 57.

Avots: ME IV, 102

uzpūkstināt

uzpūkstinât "?": vīriņš attaisījis vārtus un uzpūkstinājis sērdienīti saimnieces sē̦tas vidū LP. IV, 215. Vgl. uzspūdzinât I 1.

Avots: ME IV, 369

Šķirkļa skaidrojumā (1)