Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pūnis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pūnis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

pūnis

pūnis (unter pūne): eine kleine Scheune für Heu, Stroh und Kaff (als Anbau an der rija) C., Remten (mit ũ), Fest. (pùnītis 2 ); Heuscheune im Walde BielU.; eine kleine Scheune für Fischergeräte (mit ũ) Perkunen; vai uz šķūņa, vai uz pūņa BW. 12665; pūns Lng. "eine Bauerhütte".

Avots: EH II, 342

Šķirkļa skaidrojumā (4)

brūzis

brũzis, [brùzis C., PS.] aus mnd. bruwhūs),

1) das Brauhuas, die Brauerei:
miega pūnis, alus brūzis BW. 15602, 1, der Säufer;

[2) die Badstube
Salis].

Avots: ME I, 342


pūdenis

pūdenis, eine Art Kaffscheune Setzen; dissimilatorisch aus *pũnenis (zu pūne, pūnis)?

Avots: ME III, 445


pūne

pūne Infl., Lubn., pùne 2 Kl., Kr., Warkh., pûnis 2 Bl., pūnis U., Manz., Hasenp., eine Scheune (pùnis 2 Gr.-Buschhof); pūne Kokn. n. U., pūnīte Erlaa, pũnĩtis Pe̦nkule, pũnis Bauske, eine Kaffscheune; pūne, ein Anbau an der klẽts Nerft od. (pùne 2 ) an der kūts zum Heuaufbewahren Gr.-Buchhof, an der Riege (zum Aufbewahren von Kaff und Stroh) C. (pũnis), Bers.; pūne Lasd., pũnis N.-Bartau, ein kleines, scheunenartiges Gebäude am Meeres- od. Seeufer zum Aufbewahren von Fischerwerkzeugen: vāgūžam lipa klāt ze̦māka būve, kalpu pūnīte Jauns. ieiedams salmu pūnī pēc kaisiem LA. abi ielīda salmu pūnītē un. ļāvās naktsmieram Libek Pūķis 22. ja būs laba vedekliņa, dzīvuosam ustābā; ja būs špe̦tna, ja būs barga, taisīs cepli punītī (Var.: pūnītē) BW. 21749. pūnē guļas vietu pataisīt DL. - Nebst li. pũnis "мякиннмца" Понев. гов. II, 27 und punė "Stall" nach Brückner Die slav. Fremdw. im Lit. 123 und 181 aus r. пуня.

Avots: ME III, 447


pūnelis

pūnelis Janš. Līgava II, 34, ein (pejoratives) Demin. zu pūnis.

Avots: EH II, 342