Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pūzne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pūzne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

pūzne

pùzne 2 Kaltenbr., etwas Moderndes: kas tur par malku, - tik tāda p˙!

Avots: EH II, 345


pūznes

pūznes,

1) Modererde
Bergmann n. U.;

2) = pūžņi, Eiter U. Zu pũt.

Avots: ME III, 453

Šķirkļa skaidrojumā (2)

lazna

lazna AP. nach PV. "ležņa, neapkuopīga miega pūzne".

Avots: EH I, 725


pūznis

pũznis,

1) Fauliges, Eiterndes
U.; der Plur, pũžņi, pùžņi 2 Kl., Mar., auch pūšņi, Eiter: viņam auguons pārtrūcis, - pūžņi nāk ārā Mar. n. RKr. XV, 132. acu pūžņi, Augenbutter Dr. pa acīm nākuši vēl pūžņi ārā, kamē̦r tad nuomirusi LP. VII, 1115;

2) pùznis 2 Ekengraf, Lager, Lagerstätte eines Tieres
N.-Sessau n. U., der Haufe: skudru pūznis, = sk. pūlis, der Ameisenhaufe U., Mar.: kâ skudrītes siliņā lielu pūzni (Var.: pūli) savilkušas BW. 34218. kur tik ciņuos uodžu bari savus pūžņus cē̦luši MWM. X, 257;

3) fig., miega pūznis (pũzna Līn.), ein verschlafener Mensch, eine Schlafmütze:
kas guodīga saimeniece, apiet savu rudzu lauku; kas bij kāda miega pūzne, i[r] ap dārzu neapgāja BW. 32550 var. es jau tevi neprecēšu, tādu slinku miega pūzni 15235. miega pūžņi, vai celsities? saule jau gabalā! LP. IV, 128; niķu pūznis, ein nückischer, launischer Mensch LP. I, 138. Zu pũt (s. dies) und an. fúke "Stank" (s. Persson Beitr. 465 f.) resp. li. pũz[d]nis "faulendes Holz" in Dusetos n. PFB. LXV, 321.

Avots: ME III, 453, 454