Paplašinātā meklēšana

paķer̂t,

1) tr., hastig ergreifen, erfassen:
muļķītis paķeŗ zuobinu LP. IV, 63. šis tūliņ paķeŗ buozi VII, 683;

2) einen kleinen Griff tun:
šad, tad paķeŗuot A. XII, 478. ēdi, ēdi, tu Babiņa, paķer bļuodas dibe̦nā! BW. 19251, 2.

Avots: ME III, 53

ìevìlkt, tr.,

1) einziehen, herein -, hineinziehen:
suns ievilcis asti starp kājām. es ievilku kādu dūmu A. XI, 477. viņš uzmeklēja pudeli un ievilka labu malku Saul. ve̦lns ieve̦lk ļaudis dzelmē LP. IV, 2;

2) einrenken:
kad jēriņš izlīmējis kāju, tad tuo ieve̦lk Etn. II, 161;

3) iev. uguni, Feuer anmachen;

4) iev. valuodu, von etwas zu sprechen beginnen:
vedēji atkal ievilka valuodu BW. III, 1, 39; beginnen: paviegli ievilku vaiņaga danci RKr. XVI, 199;

5) ievilkdama dziedāt, im VL. sehr oft, n. U. mit Schnörkeln singen, mehrere Töne auf einer Silbe anbringen:
ievilkdama es dziedāju, ievilkdama gavilēju; ievilkdama mīļā Māŗa manu mūžu kārsināja BW. 333. bedrēs, alksnājā jau ieve̦lk lakstīgala Vēr. I, 1095;

6) Hiebe versetzen:
labāk tad jau paķert kādu stribiķi un ievilkt pa lieliem Etn. II, 76. Refl. - tiês, sich hineinziehen, sich herein -, hineinschleppen, mit Mühe wohin gelangen: ūdens ievilcies drēbēs. tik tik varēja ievilkties gultā LP. IV, 100. es šuodien viņu redzēju ieve̦lkamies buodē Blaum.;

2) sich hineinziehen, sich festsetzen, chronisch werden, andauern:
ievilcies kâ uts kažuokā. slimība var ievilkties Konv. ² 2085. viesību vakars ievilkās ilgāki Saul.;

3) sich einen Strich anlegen:
tu jau nu arī par daudz ievilcies MWM. VI, 643;

4) ne̦samais ieve̦lkas smagumā, wird schwerer
LP. IV, 225;

[5) sich einschleichen:
viltīga mācība ieve̦lkas, es schleicht sich falsche Lehre ein].

Avots: ME II, 88

‡ paģaubt,

1) totschlagen
PV.;

2) "paķert, pagrābt" Heidenfeld: gan jau nu paģauba viņas puisis: ja bija viens pats, pameta acis apkārt ... un sagrūda (sc.: uolas) azuotē Saul. Laimes vācele 32.

Avots: EH II, 136

‡ pagreĩbt Rutzau "paķert": gaŗām iedams pagreibu sauju zirņu.

Avots: EH II, 134

[pagubît, "paķert" Lis.; rauben: Jānis pagubīja visus ābuolus viens pats A. XIII, 492.]

Avots: ME III, 31

[paķest Nigr.,

1) =paķert, pagrābt: sieva paķesa sienu;

2) eine Weile laufen:
paķesa kādu gabalu rikšis un pēc tam gāja suoļuos.]

Avots: ME III, 53

‡ II pakumt Heidenfeld, Lubn. "paķert".

Avots: EH II, 145

stibiķis,

1) ein Stab zum Schlagen
Edwalen n. U., Pernigel, N. - Peb., Wain., Stenden, ein Knüppel Matk., Zerrauxt: paķert kādu stibiķi un ievilkt reiz pa liêliem LP. VII, 1237;

2) "?": nuoskatuoties uz šiem zeķainajiem stibiķiem un muodes pintiķiem Apsk. v. J. 1903, S. 474;

3) jem., der hinkt, weil ein Bein kürzer ist
Schibbenhof, Pe̦nkule;

4) ein steifes, altes Pferd
Pe̦nkule; ein Ungeschickter; (auch in Neuenb.) ein zu gehen anfangendes Kind Fehsen.

Avots: ME IV, 1065

stribiķis, ein Holzstück zum Schlagen: labāk jau tad paķert kādu stribiki un ievilkt... pa lieliem Etn. II, 76. Aus stibikis 1 + (etwa) strupulis "ein Stück Holz"? Oder zu vergleichen etwa mit gr. στριφυός "hart, fest" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 633)?

Avots: ME IV, 1089