pašņukstētpašņukstêt: gar vīra māti paglaudīties un kuopām p. Apskats 1903, S. 31.Avots: EH XIII, 180
pašņukstēt[pašņukstêt, eine Weile schluchzen od. schnucken: bē̦rns drusku pašņukstēja.]Avots: ME III, 116