Paplašinātā meklēšana

pašũt, ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) fertig nähen (lassen): p. jaunus kre̦klus.

Avots: EH II, 180

pašũt [li. pasiúti, slav. pošiti], tr., fertig nähen: īsus kre̦klus pašuvusi (Var.: nuo-, sašuvusi) BW. 25448, 4.

Avots: ME III, 117

apcerêt, tr.,

1) über etw. nachdenken, geistig betrachten:
visu labu apcerēju BW. 1360, ich dachte an alles, was gut ist. gulu, gulu, miegs nenāca aiz lieliem sirdē̦stiem; apcerēju sav' pūriņu, sen pašūtu, nerakstītu BW. 7647; apce̦rē̦ta līgaviņa BW. 13389, 10, die geminnte Braut, gew. iece̦rê̦ta l. od. ce̦ramā;

2) behandeln:
apcerēsim šuo jautājumu drusku sīkāki. Refl. apcerêties, sich Hoffnung machen L., sich besinnen: pats apceries, ar dzīvi samierinies Rain. Subst. apcerējums, die Betrachtung, Behandlung, der Aufsatz: apakšējās ziņas izņēmām iz kāda vēl nekur nedrukāta apcerējuma Etn. III, 113.

Avots: ME I, 79

kā̀rta,

1): vē̦tra salauzusi mežā kuokus kārtu kārtām Ahs. liepu mizas izmērcē un izplêš kārtas (strēmeles, sluoksnes) Seyershof. skapītis bija ar kārtām (plauktiem) Iw. augšas kārtā (= plauktā) Janš. Džimtene V, 96, jāšūdina saimniekam jauna k. (Anzug)
Janš. Apsk. 1903, S. 222, AP. u. a. pašūt vienu kārtu brunču Seyershof. vasaras k:, Sommeranzug Sonnaxt. laulājamā k.; ein Traukleid Salis.. gani pielīka vadmalas kārtu;

2): visa tā k. izmirusi, die ganze Generation ist ausgestorben
BielU. mātes kārtā AP., schwanger. cilvē̦ku k. Segew., das Menschengeschlecht;

3): kartās iet (uz muižu) - auch Fest., Lös., Lub., Pernigel, Sussikas; dafür auch: uz kārtām iet AP. kārtās braukt (uz muižu) Salis. kārtā iet (uz muižu) - auch Salis. sluoksnes lecina dažreiz pa div[i] kārt[i] (zweimal)
Strasden. vienam kārtam Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, = viênkārt.

Avots: EH I, 604, 605

‡ knašķi Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, Adv. (zu knasts): k. (knapp) baŗuot saimi. pašūt svārkus k. (zu eng).

Avots: EH I, 628

me̦ts,

2): svārki pašūti pašu me̦tu Dunika. vai miltu nav par daudz? nē, pašu me̦tu (gerade so viel, als nötig)
ebenda. nesauciet vis manu līgavu par atraitni, bet gan, pēc pilsē̦tas me̦ta, par ... dzimušu ... Ciema spīg. 46. abi vienus me̦tus, - viņš tikai pāra gadu ve̦cāks Janš. Apskats 1903, S. 14;

3): tukšais m. ir saimniekam pavasaris Frauenb. laika m. Siuxt, = svē̦tki. vēl tik jauniņš, nu tik desmituo me̦tu (Jahr) Janš. Līgava I, 254; ‡

5) eine Anzahl von drei (Balken):
cik kuoku pavisam jums muižai jāizve̦d ... ? - katrai sē̦tai jāizve̦d četri me̦ti ... - tas ir līdzīgi viens ducis ... - kâ tad! ... ducī iet četri me̦ti Janš. Mežv. ļ. II, 85. Zur Etymologie s. auch Jokl WuS. XII, 79.

Avots: EH I, 804

nùošmulinât, besabbeln: tikkuo pašūtās drēbes jau nuošmulinātas Sassm.

Avots: ME II, 870

‡ II plũve AP.,

1) ein Haarband;

2) "glīta lupatiņa": pašūties drēbes nuo visādām lupatiņām un plūvītēm.

Avots: EH II, 305

I pũdelêt, ‡

2) "aplami pašūt" Nötk.

Avots: EH II, 341

stilpêt, -ẽju,

1) tr., mit Mühe etwas auf-, ziehen, aufstülpen, überstreifen
Sauken, (stilpēt) Ekau, Grünwald, Naud., Nikr., Bixten, Pe̦nkule, N. - und Ob. - Bartau, mit Mühe ein zu enges Kleidungsstück (stil̃pêt Sessau, Alt -. Bergfrled, Neuhausen, Funkenhof, Baldohn, Auermünde, Ob. - Bartau) od. Stiefel (Wid., Memelshof, [ stilpēt ] Sessau, Baldohn, Auermünde, Funkenhof, Siuxt, Wandsen, Wahnen, Dond., Neuhausen, Nigr., Ob. - Bartau) anziehen: st. zābakus kājās. kungi stilpē̦tiem zābakiem BW. 14082, l, 2 var. bij grūti jāstilpē, lai uzmauktu dakšai kātu Ob. - Bartau. - Wenn bei einer Geschwulst (an der Hand) die Haut straff gezogen ist, sagt man: vai, kâ tuo ruoku stil̃pē! Gaicken;

2) tr., schwer, mit Mühe tragen, schleppen:
re, kâ tā stil̃pē ūdeni! Neuhausen;

3) tr., (ein lebendiges Wesen in einem Raum) einsperren
(mit -il̃-) Preekuln; hineindrängen, -stopfen Libau;

4) intr., etwas drücken:
kurpe. pašauri pašūtas drēbes slilpē Gaicken;

5) "(mit Ruten ein Kind) prügeln"
Baldohn. Wenigstens in der Bed. 1 aus mnd. stulpen "eine stulpe über etwas legen".

Avots: ME III, 1069