Paplašinātā meklēšana

paaugas: auch ein Singular (mit der Bed.: junge Bäumchen unter alten Bäumen): kuoku sugu ... jaunās paaugas (= paaudzes?) nesaudzīgā apgraušanā Latv. zeme, daba, tauta II, 234. bē̦rzu paauga "junge Birken" Schwitten, ein junger Birkenwald Heidenfeld, "gleich alte Birken" Lubn. paganīt paaugā (im Gebüsch) Sessw.

Avots: EH II, 118

paaugas, der Zuwachs St., Nachwuchs, Grummet U., Schösslinge St: kâ priecājas māte un bē̦rni par šādām paaugām GG. III, 24. nuogriež paaugas pie kakla JK. VI, 45.

Avots: ME III, 4

paaûgt,

3): tie (rāceņi) vaĩ nepaaugs (= neizaugs) FBR. IX, 110. te es e̦su paaugusi (= uzaugusi) ebenda; ‡

4) im Wachstum einholen
(vgl. panãkt

1): mazā (meitene) paauga lielās Frauenb. Refl. -tiês: lai nu vēl suķē̦ns paaugas! Strasden.

Avots: EH II, 118

paaûgt [li. paáugti "etwas fortwachsen"], intr.,

1) ein wenig wachsen, grösser werden:
gaida mani paaugam BW. 6391. turies, kamē̦r dē̦ls paaugs, sagt man zu einem, der gefallen ist Etn. IV, 40. nevaid vaļas man paaugt Ltd. 1007;

2) wachsen, gedeihen
(perfektiv): tik daudz jau paaugs, ka pašam maize iznāks Janš. tam miezīši nepaaug BW. 19586, 3. uotru gadu nepaaug labība LP. VII, 819;

3) (perfektiv) erwachsen, gewachsen sein:
sen paaudzis tē̦va dē̦ls gaida manis uzaugam BW. 13041, 11. kad paauga rudzi, mieži, nezināju, kādu jemt, als der Roggen, die Gerste gewachsen war... 11444. paaug dē̦ls, pārve̦d sievu, izdze̦n māti eglienā 3336, 2. Refl. -tiês, (mit kaum fühlbarem Unterschiede der Bedeutung von der aktiven Form) ein wenig (sich zum Vorteil) grösser werden, wachsen: pagaidi tak nu, lai paaugas! Blaum. tādam nīkulim vēl kādu gadu tâ˙pat mājā jāpaaugas.

Avots: ME III, 4