čabulis,
etw., was raschelt: -a) schlechtes Kleinkorn [Posendorf, Burtn.]:
paberi cūkām kādu lāpstu čabuļu;b) eine schlecht gewachsene Pflanze: mums šuogad nebij ne˙kādi lāga kāpuosti; tādi čabuļi vien Etn. II, 34;
c) ein winziges, unbedeutendes Wesen, [ein kleines Kind od.
Küchlein Fest.; in Gramsden, Dond. u. a. als Kosename]:
čibu, čabu, čabulīt (von einem Huhn) BW. 2470, 7.
meitiņ, mana čabulīte 15864, 4.
bet kuo nu es ar tādiem čabuļiem runāju A. XIII, 2, 134;
d) ein alter, kraftloser Mensch: kas tad tur nu par strādnieku, tāds čabulis tik ir Līniņ Wain. [Um Talsen sei
čabulis ein geschwätziger Mensch; in Gramsden
čabulis - ein ungeschickter Mensch.]Avots: ME I,
400