pabiras [Nigr., Gr.-Essern, Warkl. (li.
pabiros "подсыпь")], pabires [PS.],
1) was sich streut, abfällt, abrieselt, ausgerieseltes Korn L.:
[siena, ābuoliņa pabiras Fest.].
pabiras - rijā izkrituši graudi C., Laud., Mar,
pāris si vē̦nu kušņāja paserē pabiras Vīt.
vis˙vairāk me̦lnuo graudu ir pabirēs B. Vēstn.
kūlu riju, neizkūlu, vēl palika pabiriņas BW. 18305;
2) unreif abgefallene Früchte, abgefallene Blätter: kur ziedeja ābelīte pabirīšu nebirusi? BW. 27724;
3) Abfälle, Ūberbleibsel allerlei Art, z. B. vom Klee, Kohlen, Heusamen u. s. w.: meklēja siena pabirās graudu LP. V, 119.
mīļa Māŗa dvieļus auda nuo liniņa pabirām BW. 28478.
agrāk izdedzinātu uogļu pabiras Kaudz.
paliku pusēdis, tādas pabiras vien te bija LP. V, 338.
nuo skuju kuoku žagariem nuokritušās adatas sauc par pabirām;4) der Schund, das Gesindel: kuo šitie, mužiku pabiras! Duomas I, 574.
Avots: ME III,
8