pablenst
pableñst Preekuln, intr., tr., ein: wenig sehen, gucken: paveŗ miegainās acis un pablenž turp Janš. caur pirkstu starpām viņš tuomē̦r ["pameklēt uz abām sievietēm Saul.; pableñd ar acīm" Dunika: pableñd, kur bē̦rni palikuši! Refl. -tiês, ein wenig hinschauen: pablendās (Nigr.) od. pablenzās (Bauske) uz tuo pusi].
Avots: ME III, 8, 9
Avots: ME III, 8, 9