pašļaucît,
["drusku pastaipīt" Marzen, Lennew.:
pašļaûcît kaulus, sich erholen; p. vē̦de̦ru, sich nach dem Essen hinlegen Wolmarshof;
"nuo slapjas lupatas izspiest ūdeni" Malta;
"pabraucīt" (Plm., N.-Peb., Golg., Alswig, Wessetshof, Ronneb., Tirs.):
kad kustuoņi pārē̦dušies, tiem ar plaukstām pašļaũca pieē̦stuo vē̦de̦ru Nötk.;
"pamazgāt"; "palaitīt" Warkl.]:
viņa apkuops viņu, pašļaucīs A. XX, 85.
[pašļàucīt 2 rīkli, ja aizrijies Mar.
pašļauki man muguru! Schujen, Kalnemois, Meselau, A.-Schwanb., Stomersee.
tās drēbes tikai tādas pašļaucītas (pavirši mazgātas) Mar., Sessw., Lös., Lis.;
"mazgājuot veļu vai dzijas ūdenī stingri caur ruokām vilkt" Sessw.;
pašļaũcît (zâli) Wesselshof
"= nùošļuokât 1";
etwas weicher, geschmeidiger machen: nuovītuo virvi vēl vajag pašļàucīt2 Lis.] Refl.
pašļàucîtiês 2 [Lis.],
pašļaukâtiês, pašļaukuôtiês, sich ein wenig rekeln, faulenzen: tad jau kādu pusstundu var pašļaucīties AU.
pēc pusdienas pašļaucījās, pagaŗlai kuojās Duomas II, 509.
jāatlaižas tâ pat pašļaukuoties MWM. II, 418.
Avots: ME III,
114,
115