Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pacere' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pacere' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
pacere
pacere, [der Pl. paceres bei Bielenstein Holzb. 681], pace̦rs Līb., das Krebsnest, dasausgehöhlte, wurzelreiche Flussufer, wo Krebse, Fische hausen [Ronneb.]: pabiksti vēl zem tās paceres, būs kāds sapals! Aps. viņš bāza ruokas pacerēs MWM. VI, 123. ar dalbu izdze̦n nuo upju pacerēm zivis un vēžus Druw.; [der Ort unter einem Wurzelstock Lennew. n. U.; pace̦rs U., ein moosiger Uferrand].
Avots: ME III, 12
Avots: ME III, 12
Šķirkļa skaidrojumā (10)
aizcere
glīzdains
glìzdaîns, lehmig, lehmhaltig, verschleim: sāk izmeklēt glīzdainās alas un paceres A. XV, 248; zaļgani glīzdains smilšakmens Konv. 2 1279. slapjā laikā artie ve̦lē̦ni ir glīzdaini Mesoten.
Avots: ME I, 628
Avots: ME I, 628
izblunkšķināt
‡ izblun̂kšķinât Saikava, mit einem Stock ins Wasser schlagend und damit plätschernden Lärm verursachend durchstöbern: izblunkšķini visas paceres, ka ne˙viena nepaliek neizblunkšķināta! Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss ins Wasser schlagen, dass es plätschernd aufspritzt Saikava: izblunkšķinājuos labu laiku, bet kakažā ne˙kā nuo zivīm.
Avots: EH I, 435
Avots: EH I, 435
izdalbāt
[I izdalbât,
1) "?": (dē̦lu māte) iedalbāja (istabā), izdalbāja, malējiņas nedabūja BW. 23516;
2) mit einem dal˜bs durchwühlen:
dalbs ir kuoks, ar kuo izdalbā se̦ru rijā, lai labāki žūst Wolm.; izdalbuot krāsni Karkel; izdal˜bât "izjaukt": i. sìenu Freudenberg:
3) "zertreten"
Domopol: guovs purvu izdalbāja (= izmīņāja) Trik. braucēji izdalbājuši ceļu (t. i. zirga kājas gājušas cauri sasalušās zemes kārtai) Serbigal;
4) "mit Mühe und Not erfragen"
Domopol;
5) mit einer Stange Fische aus den
paceres oder Menschen aus dem Zimmer hinaustreiben Mar., Sessw.;
6) ausklopfen:
putekļus nuo drēbēm izdal˜bât Gold.]
Avots: ME I, 724, 725
1) "?": (dē̦lu māte) iedalbāja (istabā), izdalbāja, malējiņas nedabūja BW. 23516;
2) mit einem dal˜bs durchwühlen:
dalbs ir kuoks, ar kuo izdalbā se̦ru rijā, lai labāki žūst Wolm.; izdalbuot krāsni Karkel; izdal˜bât "izjaukt": i. sìenu Freudenberg:
3) "zertreten"
Domopol: guovs purvu izdalbāja (= izmīņāja) Trik. braucēji izdalbājuši ceļu (t. i. zirga kājas gājušas cauri sasalušās zemes kārtai) Serbigal;
4) "mit Mühe und Not erfragen"
Domopol;
5) mit einer Stange Fische aus den
paceres oder Menschen aus dem Zimmer hinaustreiben Mar., Sessw.;
6) ausklopfen:
putekļus nuo drēbēm izdal˜bât Gold.]
Avots: ME I, 724, 725
izdūcīt
izdûcît, durchrütteln: izd. ratuos Berz.; izd. uotru ar dūrēm Arrasch, einen andern ardentlich mit Fäusten puffen; izd. paceres N. - Peb., die paceres durchstochern (um Fische oder Krebse hinaustreiben).]
Avots: ME I, 730
Avots: ME I, 730
izdūlēt
izdūlêt, ‡
2) bei brennenden Holzspänen ausfischen:
visas paceres izdùlē̦tas 2 Saikava.
Avots: EH I, 444
2) bei brennenden Holzspänen ausfischen:
visas paceres izdùlē̦tas 2 Saikava.
Avots: EH I, 444
pačare
‡ pačare Druw., Tirs., = pacere; nezin kādā pačarē ("?") bijāt iegrūdušas kaņepes Vanagu ligzda 142.
Avots: EH II, 125
Avots: EH II, 125
pacelne
padziekste
padziêkste C., PS.,
1) die Hinterohrgegend, der hintere Teil des Halses im Nacken
PS.: bē̦rnam ieme̦tušās knīdas padziekstē Smilt. bārda padziekstēs bija jau krietni sirma MWM. VI, 639. padziekste - zem sieviešu matiem atruonamā vieta uz kakla un gar aūsim, kur smalkie matiņi aug Strt.;
2) = pacere">pacere, pasiekste Smilt.
Avots: ME III, 23
1) die Hinterohrgegend, der hintere Teil des Halses im Nacken
PS.: bē̦rnam ieme̦tušās knīdas padziekstē Smilt. bārda padziekstēs bija jau krietni sirma MWM. VI, 639. padziekste - zem sieviešu matiem atruonamā vieta uz kakla un gar aūsim, kur smalkie matiņi aug Strt.;
2) = pacere">pacere, pasiekste Smilt.
Avots: ME III, 23
šūkne
šūkne: šùknes 2 Gilsen n. FBR. IX, 141; arī paceres upes krastuos, kur vēžiem alas, sauc šūknes A.-Schwanb.
Avots: EH II, 658
Avots: EH II, 658