padauzīt
padaũzît, ‡
2) schlagend durchlöchern
Oknist: bļuodas visas cauras padauzītas. Vgl. l. pradaužýti.
Avots: EH II, 126
2) schlagend durchlöchern
Oknist: bļuodas visas cauras padauzītas. Vgl. l. pradaužýti.
Avots: EH II, 126
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'padauzīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'padauzīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
padauzīt
padaũzît [li. padaužyti], tr., eine Zeitlang hauen, schlagen, ausschlagen, hacken: bēris padauzīja ar pakaļas kājām pret sliecēm Saul, gājis mežā kādus žagarus padauzīt (= sacirst) Etn. III, 158. Refl. -tiês,
1) ein wenig sich stossen, sich balgen, sich herumstossen
Dond.: lai padauzās bē̦rni lai!
[2) ein wenig klopfen
(intr.): padauzās pie vārtiem LP. I, 102.]
Avots: ME III, 15
1) ein wenig sich stossen, sich balgen, sich herumstossen
Dond.: lai padauzās bē̦rni lai!
[2) ein wenig klopfen
(intr.): padauzās pie vārtiem LP. I, 102.]
Avots: ME III, 15
Šķirkļa skaidrojumā (6)
pabokāt
pabokņīt
pabūkšķēt
padamalēties
[padamalêtiês, "padauzīties, paspēlēties": bē̦rniem atļāva drusku padamalēties Libau.]
Avots: ME III, 15
Avots: ME III, 15
paplucināt
paplucinât,
1): p. galvu Lng. (unter plūkt), den Kopf zausen;
‡
2) "padauzīt" Wessen: p. putekļus nuo drēbēm.
Avots: EH XIII, 164
1): p. galvu Lng. (unter plūkt), den Kopf zausen;
‡
2) "padauzīt" Wessen: p. putekļus nuo drēbēm.
Avots: EH XIII, 164